“Es esmu pavēlējis aviācijas bāzeskuģim “Charles de Gaulle”, tā lidaparātiem un fregašu eskortam uzņemt kursu uz Vidusjūru,” sacīja Makrons televīzijas pārraidītā runā dienu pēc tam, kad viņš brīdināja par šī konflikta paplašināšanos.

“Charles de Gaulle” ir atstājis dislokācijas vietu Atlantijas okeāna ziemeļos, lai dotos uz Vidusjūras austrumu daļu. Kuģis pagājušajā nedēļā piestāja Malmes ostā Zviedrijā.

Makrons sacīja, ka viņš arī nosūta papildu pretgaisa aizsardzības vienības uz Kipru, dienu pēc Irānā ražotu dronu trāpījuma Lielbritānijas gaisa spēku (RAF) Akrotiri bāzei Kiprā.

“Papildus uz vietas esošajam bruņojumam, pēdējās stundās [uz reģionu] nosūtīti iznīcinātāji “Rafale”, pretgaisa aizsardzības sistēmas un radiolokācijas lidmašīnas,” sacīja Makrons.

Viņš sacīja, ka fregate “Languedoc” un “papildu pretgaisa aizsardzības līdzekļi” ieradīsies Kipras tuvumā jau otrdien. Arī Lielbritānija nosūtījusi uz Kipru karakuģi “HMS Dragon”.

“ASV un Izraēla nolēma sākt militāras operācijas [pret Irānu], veicot tās ārpus starptautisko tiesību ietvariem, un mēs tam nevaram piekrist,” sacīja Francijas prezidents.

Viņš tomēr atzina, ka “Irānas Islāma Republika ir galvenā atbildīgā par šo stuāciju”, pieminot Irānas bīstamo kodolprogrammu, atbalstu reģionāliem kaujinieku grupējumiem un pavēles šaut uz “savu tautu” protestu laikā janvārī.

Irāna ir atbildējusi uz ASV un Izraēlas ofensīvu, dodot triecienus Persijas līča valstīm un ASV un Izraēlas objektiem Tuvajos Austrumos, kā arī apdraudot kuģošanu šajā rajonā.

Ir gaidāms, ka “Charles de Gaulle” sasniegs Vidusjūras austrumdaļu 10 dienu laikā. 20 iznīcinātāji “Rafale” un divas radiolokācijas lidmašīnas “Hawkeye” uz šī kuģa palīdzēs aizsargāt gaisa telpu.

“Šodien Hormuza šaurums praktiski ir slēgts. Caur šo šaurumu tiek transportēti apmēram 20% no pasaules naftas un sašķidrinātās dabasgāzes,” sacīja Makrons. “Suecas kanāls un Sarkanā jūra arī ir pakļauti saspīlējumam un draudiem.”

“Mēs esam uzņēmušies iniciatīvu veidot koalīciju, lai apvienotu nepieciešamos resursus, militāros ieskaitot, lai satiksme varētu tikt atjaunota un nodrošināta šajos jūras ceļos, kas ir būtiski globālajai ekonomikai,” piebilda Makrons.