Ostu stratēģijā minēts, ka pieaugošā ģeopolitiskā nestabilitāte Eiropā ir pastiprinājusi terorisma, sabotāžas, organizētās noziedzības un korupcijas riskus, kā arī radījusi jaunus kiberapdraudējumus un hibrīdapdraudējumus, tostarp bezpilota lidaparātu un jūras dronu izmantošanu.

Pēc stratēģijā minētā, Baltijas jūras reģions un tā ostas joprojām ir īpaši pakļautas Krievijas hibrīdkara aktivitātēm.

Tādējādi ES un valstu nacionālie tiesiskie regulējumi terorisma un hibrīdkara apkarošanai būtu sistemātiski jāpiemēro un, ja nepieciešams, jāpārskata.

Tāpat ir nepieciešama ciešāka sadarbība starp attiecīgajām iestādēm, lai vēl vairāk stiprinātu cīņu pret sankciju apiešanu un nodrošinātu efektīvu ES reakciju.

Tādējādi EK atjauninās esošās vadlīnijas par jūras drošības tiesību aktiem, lai tās pienācīgi aptvertu visus būtiskos apdraudējumus, nelikumīgu tirdzniecību un nemilitāro bezpilota lidaparātu ļaunprātīgu izmantošanu.

Tāpat minēts, ka globālo navigācijas satelītu sistēmu signālu traucēšana un viltošana arvien biežāk tiek novērota Baltijas jūrā, Melnajā jūrā un Vidusjūrā, un tas var izraisīt sadursmes jūrā vai ostās.

Līdz ar to nesen ieviestā “Galileo” atvērtā pakalpojuma navigācijas ziņojumu autentifikācija, kā arī radiofrekvenču traucējumu uzraudzības pakalpojums palīdzēs risināt šo pieaugošo apdraudējumu.

Kā informēts Eiropas Parlamenta pārstāvniecībā Latvijā, ostas ir Eiropas ekonomikas pamats, un tās veicina aptuveni 74% no ārējās tirdzniecības, katru gadu apkalpojot vairāk nekā 3,4 miljardus tonnu preču un gandrīz 395 miljonus pasažieru.

Vienlaikus ostas attīstās ārpus to tradicionālajām lomām, kalpojot par centriem jaunām rūpniecības un inovācijas kopām, kas ir būtiska nozīme ES energoapgādē, drošībā, aizsardzībā un zilajā ekonomikā.

Lai paātrinātu šo pārveidi un nodrošinātu ES ostu konkurētspēju, EK veicinās to inovāciju, digitalizāciju un integrāciju ar citu transporta infrastruktūru, tostarp izstrādās norādījumus par ārvalstu īpašumtiesībām uz ES ostām un par ES finansējumu un ieguldījumiem trešo valstu ostās.

Lai veicinātu ES ostu pāreju uz tīru enerģiju, stratēģijā arī izklāstīti pasākumi, kas veicina elektrifikāciju un uzlabotu tīkla pieslēgumu.

Vienlaikus, pamatojoties uz ES ostu aliansi, EK pētīs veidus, kā vēl vairāk stiprināt jūras drošības tiesību aktus, lai novērstu narkotiku tirdzniecību, efektīvi novērstu jaunus apdraudējumus un uzlabotu ES piegādes ķēdes drošību.

Tiks izveidots jauns forums, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstu kiberdrošības un ostu iestādēm.

Turklāt tiks veikts ES mēroga drošības riska novērtējums, lai apzinātu vissteidzamāk risināmos kiberdrošības riskus un pasākumus to mazināšanai.

Savukārt ES industriālā jūrlietu stratēģija veicinās nodarbinātību, inovāciju un ES vadošo lomu pasaulē kuģu būves un kuģniecības jomā.

ES jūrniecības industriālā stratēģija stiprinās Eiropas vadošo lomu jūrniecības jomā, veicot vairākas darbības, tostarp izveidojot ES industriālo jūrniecības vērtību ķēžu aliansi.

Tās mērķis ir attīstīt augsto tehnoloģiju kuģu būvi, atkrastes vēja enerģijas atbalsta kuģus, zemūdens dronus un progresīvas ostu iekārtas.

Tāpat stratēģija piesaistīs publisko pieprasījumu un finansējumu, lai veicinātu privātās investīcijas ES kuģu būves inovācijā un digitalizācijā, kā arī kuģu flotes atjaunošanā un dekarbonizācijā.

Vienlaikus stratēģija nodrošinās godīgu globālo konkurenci ES kuģu būvētavām un aprīkojuma ražotājiem, ko pastiprina pastiprināts eksporta finansējums un mērķtiecīga tirdzniecības politika.

ES industriālās jūrlietu stratēģijas pasākumi uzlabos prasmes, apmācību un kvalitatīvu nodarbinātību visā jūrniecības nozarē, tostarp kuģu būves darbinieku un jūrnieku pārkvalificēšanu, lai pieņemtu jaunas tehnoloģijas un videi nekaitīgu darbības praksi.

Lai nodrošinātu stratēģiju efektīvu īstenošanu, EK izveidos augsta līmeņa jūrniecības nozaru un ostu padomi.