Viņa veikusi pētījumu par mediju satura veidotājiem – tendencēm, pašidentifikāciju, statusu un profesionālajiem standartiem.

Latvijas Mediju ētikas padomes organizētā diskusijā par mediju satura veidotājiem Sprudzāne atzina, ka mediju satura veidotāju definēšana ir sarežģīta, jo jomas robežas ir izplūdušas un to funkcijas bieži pārklājas ar žurnālistiku, reklāmu un viedokļu līderību.

Aptaujājot akadēmiskās vides pārstāvjus, pētniece secinājusi, ka vienotas definīcijas mediju satura veidotājam šobrīd nav, un pats jēdziens joprojām ir attīstības procesā.

Kā skaidroja Sprudzāne, salīdzinājumā ar tradicionālo žurnālistiku mediju satura veidotājiem bieži ir mazāka redakcionālā kontrole un institucionālais regulējums, taču lielāka neatkarība.

Tas nozīmē arī individuālu atbildību par ētikas principiem un satura kvalitāti.

Vienlaikus riski tam ir dezinformācijas izplatība, objektivitātes trūkums un politiskas manipulācijas, kā arī tendence prioritizēt auditorijas apjomu, nevis kvalitāti.

Pētniece secināja, ka mediju satura veidotāju profesionālā identitāte un statuss joprojām ir veidošanās procesā, un vienota definīcija tuvākajā laikā, visticamāk, netiks nostiprināta.