Ja 2021. gadā juridisko personu iemaksāto apdrošināšanas prēmiju apmērs bija 355 000 eiro, tad 2025. gadā – 747 000 eiro, kas ir pieaugums vairāk nekā divas reizes.

Apdrošināto personu skaits šajā laika periodā audzis salīdzinoši nedaudz, kas liecina, ka tiek iegādātas labākas polises ar plašāku segumu un darbinieki tiek apdrošināti par lielākām summām.

Asociācijā skaidro, ka Latvijas darba tirgū vērojama arvien sīvāka konkurence par darbaspēka piesaisti, un, papildu citiem bonusiem, uzņēmumi un organizācijas darbiniekiem piedāvā arī dzīvības apdrošināšanu.

Demogrāfiskā lejupslīde Latvijā turpinās jau vairākas desmitgades, samazinoties gan kopējam, gan darbspējīgā vecumā esošo iedzīvotāju īpatsvaram.

Pēc domnīcas “LaSER” jaunākā ziņojuma “Latvija 2040: demogrāfiskā realitāte un nākotnes scenāriji” datiem, Latgalē darbspējas vecuma iedzīvotāju skaits līdz 2040. gadam varētu samazināties par 35%, bet pārējos reģionos, izņemot Pierīgu, – no 17% līdz 28%.

Darbinieku piesaiste ir sarežģīta arī tādēļ, ka bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems, dzīves līmenis pakāpeniski paaugstinās un aug arī darbinieku prasības gan pret atalgojumu, gan darba vidi kopumā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins norāda, ka arī pērn Latvijā piedzima par gandrīz 10% mazāk bērnu nekā gadu iepriekš, kas liecina, ka negatīvā tendence turpinās.

Tas spiež darba devējus meklēt arvien jaunus veidus, kā noturēt darbiniekus vai piesaistīt jaunus.

Iedzīvotāju aptaujas dati liecina, ka 74% iedzīvotāju dzīvības apdrošināšanas iegādi no darba devēja puses uzskatītu par nozīmīgu bonusu.

Īpaši augstu to vērtētu iedzīvotāji ar diviem vai vairāk bērniem (87%), nekvalificēti strādnieki (86%), gados jauni darba ņēmēji vecuma grupā no 18 līdz 24 gadiem (82%), kvalificēti strādnieki (81%) un sievietes (77%).

Šādu darba devēja bonusu nenovērtētu vien katrs desmitais aptaujātais (10%), bet 14% nav viedokļa.

Abāšins pauž, ka dzīvības apdrošināšana var būt nozīmīgs bonuss, īpaši, ja darbinieks ir galvenais mājsaimniecības apgādnieks un ģimenē aug nepilngadīgi bērni vai ir jārūpējas par vecāka gadagājuma radiniekiem, jo ienākumu zaudēšana var ietekmēt ģimenes ikdienas dzīvi un nākotni.

Tāpat dzīvības apdrošināšana ir būtiska, ja personai ir kredītsaistības, kuras tuviniekiem būtu grūti segt, piemēram, hipotekārais kredīts vai patēriņa aizdevums.

Apdrošināšana var būt nozīmīga arī strādniekiem, kuri ikdienā veic paaugstinātas bīstamības darbus, piemēram, būvniecībā vai ķīmijas nozarē.

Darba devēja iemaksas par darbinieka dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma netiek apliktas ar nodokļiem, ja tās nepārsniedz 10% no darbinieka gada bruto algas, bet ne vairāk kā 750 eiro gadā.

LAA un tās sadarbības partneri izstrādājuši ceļa karti par dzīvības apdrošināšanu bez uzkrājuma, kas ir pieejama LAA mājaslapā “laa.lv” sadaļā “Ceļveži”, kā arī Latvijas Bankas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra mājaslapās.

Iedzīvotāju aptauju veikusi pētījumu aģentūra “Norstat Latvija” 2026. gada februārī, aptaujājot 1006 iedzīvotājus vecuma grupā no 18 līdz 74 gadiem.