Tostarp privātajā sektorā bija 11 000 brīvu darbavietu, kas ir par apmēram 1200 jeb 10,2% mazāk nekā 2024. gadā, bet sabiedriskajā sektorā – 9000 brīvu darbavietu, kas ir kritums par apmēram 1800 jeb 16,7%.

No visām Latvijā pieejamajām darbavietām jeb aizņemtajām un brīvajām kopā 2,2% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 3%, bet privātajā – 1,8%.

Latvijā vidēji aizņemto darbavietu skaits 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, pieaudzis par 2200 jeb 0,3%, tostarp privātajā sektorā pieaugums bijis par 2000 jeb 0,3%, savukārt sabiedriskajā sektorā – par 200 jeb 0,1%.

Gada laikā brīvās darbavietas samazinājās visās profesiju pamatgrupās, tostarp visvairāk kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – par 20,1%, biroja darbinieku – par 13,8%, kā arī iekārtu un mašīnu operatoru un izstrādājumu montieru pamatgrupā – par 13,2%.

2025. gadā no visām darbavietām visaugstākais brīvo darbavietu īpatsvars bija speciālistu pamatgrupā – 3,8%, kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,7%, kā arī vienkāršo profesiju pamatgrupā – 2,4%.

Augstākais brīvo darbavietu īpatsvars 2025. gadā bija valsts pārvaldē – 6,6%, ieguves rūpniecības un karjeru izstrādes nozarē – 3,2%, administratīvo un apkalpojošo dienestu darbības nozarē – 3,1% un elektroenerģijas, gāzes apgādes, siltumapgādes un gaisa kondicionēšanas nozarē – 2,5%.

Reģionos augstākais brīvo darbavietu īpatsvars 2025. gadā bija Rīgā un Rīgas reģionā – 2,7% jeb 16 300, savukārt zemākais īpatsvars bija Latgalē – 1,1% jeb 700.

Tajā pašā laikā Zemgalē brīvo darbavietu īpatsvars bija 1,3% jeb 900, Vidzemē – 1,3% jeb 1000, bet Kurzemē – 1,2% jeb 1100.