ZM norāda, ka lauksaimniecības dzīvniekus ieteicams evakuēt no zemākām, applūšanai pakļautām teritorijām uz drošākām un augstākām vietām.

Tāpat lauksaimniekiem ieteicams savlaicīgi pārvietot uz augstākām un drošākām vietām lopbarību, tehniku un citus saimniecības resursus, kas plūdu gadījumā varētu tikt bojāti.

Savukārt iedzīvotājiem ir jābūt gataviem plašu teritoriju applūšanai, kuras laikā var tikt pārtraukta elektroapgāde un būt traucēti sakari.

Ministrijā arī norāda, ka Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) mājaslapā ir pieejama plūdu riska un plūdu draudu karte.

ZM skaidro, ka 2026. gada bargā ziema ar būtisku sniega apjomu un ledus biezumu daudzviet Latvijā ir radījusi apstākļus tam, ka atkušņa laikā varētu veidoties plaši un bīstami pali ar potenciāli augstu ūdens līmeni, nozīmīgi palielinot pavasara plūdu risku.

Ministrijā informē, ka strauja atkušņa gadījumā situāciju var būtiski sarežģīt biezās sniega segas izkušana, īslaicīgi radot lielas ūdens masas, kas var novest pie straujas ūdens līmeņa paaugstināšanās, palieņu un citu zemāku zemes reljefa vietu applūšanas.

Turklāt ar straumi nestā ledus un vižņu masa var veidot sablīvējumus, transportbūvju jeb caurteku bojājumus, sējumu, dzīvojamo un saimniecības ēku applūšanu.

Valsts SIA “Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi” (ZMNĪ) atgādina, ka zemes īpašniekiem ūdensnotekas, novadgrāvjus, ūdenskrātuves un to būves, piemēram, caurtekas zem ceļiem, ir jāpārbauda un pirms paliem jāveic preventīvie pasākumi – jāpārliecinās, vai tie nav aizsērējuši, vai nav izveidojušies šķēršļi.

ZMNĪ aicina zemju un infrastruktūras īpašniekus un pārvaldītājus par meliorācijas sistēmas avāriju vai avārijas iespējamību, kuru dēļ varētu tikt apdraudēta cilvēku dzīvība un veselība, vai nepieciešamību evakuēt cilvēkus un mājdzīvniekus no apdraudējuma zonas, informēt vietējo pašvaldību, kā arī ZMNĪ Reģionālo meliorācijas nodaļu personālu.