Kā aģentūrai LETA norādīja ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis, ZZS uzskata, ka šajā jautājumā “ne tikai jāuzsāk diskusija, bet jāpieņem reāli lēmumi”.

“Tāpat kā Saeimā tika apstiprināta mūsu iniciatīva mobilo telefonu lietošanas ierobežojumam sākumskolā, atbalstām arī sociālo tīklu ierobežošanu bērnu lietošanā līdzīgi kā tas jau izdarīts Austrālijā un likumdošanas fāzē tas šobrīd ir Dānijā un Francijā,” sacīja Rokpelnis.

Savukārt “Progresīvo” Saeimas frakcijas vadītājs Andris Šuvajevs norādīja, ka ir īpaši svarīgi aizsargāt jaunākus bērnus līdz 12 gadu vecumam, ierobežojot viņu piekļuvi sociālajiem medijiem.

“Tomēr kā ar jebkuru ierobežojumu vai aizliegumu – jāveido regulējums, kas ir efektīvs un nozīmīga atbildība jāuzņemas arī vecākiem,” sacīja deputāts.

Pēc politiķa domām, problēma ir pietiekami nopietna un prasa politikas veidotāju uzmanību.

Jau ziņots, ka politisko partiju apvienības “Jaunā vienotība” (JV) valde lēmusi rosināt diskusiju valdībā un Saeimā un sākt darbu pie normatīvā regulējuma izstrādes, lai ierobežotu bērnu piekļuvi sociālo tīklu platformām un bērniem kaitīgam, nepiemērotam saturam internetā.

Kā aģentūru LETA informēja partijā, šāds solis esot nepieciešams, lai aizsargātu bērnu veselību un drošību digitālajā vidē.

Kā norāda JV, pēdējo gadu pētījumi un speciālistu atzinumi liecina par tiešu saikni starp pārmērīgu sociālo mediju lietošanu agrīnā pusaudžu vecumā un pieaugošiem mentālās veselības riskiem – depresiju, trauksmi, miega traucējumiem un zemu pašvērtējumu.

Turklāt, kā iezīmē partijā, bērni ir īpaši neaizsargāti pret kibermobingu, kaitīgu saturu un digitālajiem krāpniekiem.

Līdzīgas iniciatīvas šobrīd tiek virzītas vairākās citās Eiropas Savienības (ES) valstīs, atzīmē JV.

“Latvija jau šobrīd ir viena no vadošajām valstīm ES, kas ieviesusi stingrus ierobežojumus viedtālruņu lietošanai izglītības iestādēs. Šie ierobežojumi uzlabojuši vidi skolās, tādēļ nepieciešams rast risinājumu, kā bērnus pasargāt arī ārpus skolas,” apgalvo partijā.

JV norāda, ka digitālajām platformām nav valstu robežu, tāpēc efektīvu aizliegumu un kontroles mehānismus nav iespējams pilnvērtīgi ieviest vienas valsts ietvaros, ieviešot tikai nacionālā līmeņa regulējumu.

Tādēļ vienlaikus arī ES institūciju līmenī JV aktualizēšot nepieciešamību rast vienotus tehniskos risinājumus un regulējumu vecuma verifikācijai un sociālo mediju platformu atbildībai.