Nacionālā tautas kongresa apstiprinātajā plānā par prioritātēm noteiktas tādas nozares kā robotika un biotehnoloģijas.

Piecgades plāni tiek uzskatīti par Ķīnas valdības svarīgākajām ekonomiskās politikas programmām, un tajos norādīts, kuras nozares saņems īpašu atbalstu, kā arī noteikti valsts mērķi nākamajam periodam.

Saskaņā ar jauno plānu izdevumi pētniecībai un attīstībai turpinās pieaugt par vairāk nekā 7% gadā. Ķīnas mērķis ir arī līdz 2030. gadam palielināt digitālās ekonomikas īpatsvaru ekonomikā līdz 12,5%, salīdzinot ar pašreizējiem 10,5%.

Dokumentā izceltas vairākas ilgtermiņa stratēģiskās tehnoloģijas, tostarp kodolsintēze, kvantu tehnoloģijas, ceļošana kosmosā un tā sauktās smadzeņu-datora saskarnes, kas paredzētas, lai smadzeņu signālus varētu pārraidīt tieši uz mašīnām vai datoriem.

Plāns paredz arī palielināt patēriņu un uzlabot dzīves kvalitāti, lai risinātu tādas problēmas kā sabiedrības novecošanās un vājāks iekšzemes pieprasījums.

Pekina gadiem ilgi ir centusies samazināt atkarību no ārvalstu tehnoloģijām, un konkurence starp Ķīnu un ASV pieaugusi tādās jomās kā mākslīgais intelekts un pusvadītāji.

Novērotāji jauno piecgades plānu uzskata lielā mērā par iepriekšējās rūpniecības politikas turpinājumu, lai gan daži ekonomisti brīdina, ka spēcīgs valdības atbalsts var radīt jaunu jaudas pārpalikumu, kas var saasināt konkurenci pasaules tirgos un izraisīt jaunus tirdzniecības konfliktus.

Ķīnas Nacionālais tautas kongress, ko veido gandrīz 2800 delegātu, sesijas pēdējā dienā balsoja arī par valdības darba ziņojumiem un likumiem, kuru vidū bija “Etniskās vienotības un progresa veicināšanas likums”. Tas nosaka mandarīnu valodas lietošanu skolās un prasa no vecākiem mācīt saviem bērniem novērtēt Komunistisko partiju. Citos pantos aicināts mainīt paražas un noteikts, ka laulības vairs nedrīkst aizliegt, pamatojoties uz reliģisko pārliecību.

Cilvēktiesību aktīvisti bažījas, ka likums varētu vēl vairāk ierobežot Ķīnas etniskās minoritātes. Organizācijas “Human Rights Watch” direktora vietniece Āzijā Maja Vana brīdināja, ka likums rada tiesisko regulējumu, lai attaisnotu apspiešanu un piespiedu asimilāciju.

Kritiķi arī norāda uz noteikumiem, kas nosaka, ka organizācijas un personas ārpus Ķīnas, kas veic darbības, kuras “grauj nacionālo vienotību” vai izraisa “etnisko šķelšanos”, ir saucamas pie atbildības.

Ķīnā ir atzītas 56 etniskās grupas. Aptuveni 90% no aptuveni 1,4 miljardiem valsts iedzīvotāju ir haņu ķīnieši, bet mazākumtautības ir mongoļi, tibetieši un musulmaņu uiguri, no kuriem daudzi dzīvo Ķīnas lielākajās, bet salīdzinoši mazapdzīvotajās pierobežas provincēs, piemēram, Tibetā, Siņdzjanā un Iekšējā Mongolijā. Daudzām minoritāšu grupām ir savas valodas un rakstības sistēmas.

Siņdzjanā un Tibetā organizācijas jau sen apsūdz Pekinu cilvēktiesību pārkāpumos un minoritāšu apspiešanā.