Agrita Maniņa
"Kurzemes Vārds"
Vēl jāģērbjas silti
Aukstumam atkāpjoties, nereti pieaug saaukstēšanās gadījumu skaits – cilvēki izvēlas vieglāku apģērbu, vairāk uzturas ārā, bet vējš un temperatūras svārstības var veicināt iesnu, klepus un citu elpceļu slimību rašanos.
Mediķi uzsver, ka šajā laikā īpaši svarīgi ir pakāpeniski pieradināt organismu pie siltāka laika, rūpēties par imunitātes stiprināšanu un ievērot veselīgus ikdienas paradumus.
Virgas veselības centra ambulatorās medicīnas māsa Sarmīte Eidinta piesaka:
līdz ar pirmajām siltākajām pavasara dienām cilvēkiem jābūt īpaši uzmanīgiem.
Lai gan saule šķiet silta un vilinoša, organisms pēc ziemas vēl nav pieradis pie temperatūras maiņām. Tāpēc pavasaris ir laiks, kad saaukstēšanās gadījumu netrūkst.
“Pavasarī mums ir pirmie saules stari, visi priecājas, šķiet – tūlīt jau pavisam silts, bet organisms pie tā vēl nav pieradis, tam vajag laiku, lai adaptētos.
Tāpēc arī saka: pavasara saulīte ir ar zobiņiem,”
stāsta S. Eidinta.
Viņa uzsver, ka pie siltāka laika jāpierod pakāpeniski, nesteidzoties uzreiz vilkt plānākas virsdrēbes.
Medicīnas māsa savā darbā redz, ka laikapstākļu ietekmē visbiežāk cilvēkiem ir iesnas un klepus. Īpaši tas attiecas uz skolēniem, kaut arī laukos bērni ir samērā rūdīti un pieraduši pie āra apstākļiem.
“Skatos, kā viņi iet mājās no skolas, – jau kājās plānās botas, kas ātri izmirkst, cepures noņemtas, šalles sabāztas somās,
bet rezultātā ir temperatūra, iesnas un klepus. Un, ja kājas ilgi slapjas, tad jau saaukstēšanās var arī novest līdz bronhītam vai, nedod Dievs, plaušu karsonim.”
Saaukstēties var jebkurā vecumā, tomēr daudz ko nosaka organisma imunitāte.
“Protams, ir cilvēki, kas sportiskāki, rūdītāki – viņiem imunitāte ir stiprāka, un viņi var arī nesaslimt. Savukārt
tiem, kas vājāki, tiešām jāuzmanās no pirmajiem saules stariem un straujām temperatūras maiņām,”
skaidro mediķe.
Lai organisms vieglāk adaptētos, tas pakāpeniski jāpieradina pie pavasara – arvien vairāk uzturēties svaigā gaisā, bet nesteigties ar plānāku apģērbu. Tikpat svarīga ir arī imunitātes stiprināšana ar uzturu.
“Kamēr dārzos vēl nav daudz svaigu zaļumu, var izmantot to, ko paši izaudzējam uz palodzes. Zaļie vitamīni ir ļoti svarīgi.
Lociņi, ķiploki uz maizes – jā, varbūt kādam nepatīk aromāts, bet tie organismam ļoti palīdz,”
S. Eidinta piebilst, ka pavasarī noteikti vērts izmantot arī pirmās sadīgušās nātres, kolīdz parādās. Tās var pievienot zupā vai arī sasmalcināt kopā ar olu, uzkaisīt uz sviestmaizes lociņu vietā.
Šajās nezālēs ir jaudīgas vitamīnu devas. Tikai nevajag aizmirst, ka pirms lietošanas savvaļas augus nepieciešams rūpīgi nomazgāt.
Medicīnas māsa piebilst, ka viņas mājās zaļumi tiek audzēti jau kopš rudens. “Maurlociņi jau rudenī sabāzti podiņos, tagad tie jau ir nošņikāti un apēsti. Labi palīdz organismam.”
Par šī brīža situāciju Virgas mediķe teic, ka saaukstēšanās slimības joprojām aktuālas.
Tagad ir vīrusu laiks, gripa vēl plosās pilnā sparā.
Laukos cilvēki slimo mazāk, bet bieži vien vīrusi atceļo līdzi tiem, kuri atbrauc no lielpilsētām, piemēram, studenti no Rīgas. Pilsētās tie izplatās daudz ātrāk, skaidro S. Eidinta.
Tāpēc pavasarī galvenais ir nesteigties – ļaut organismam pamazām pierast pie siltuma, rūpēties par veselīgu uzturu un neaizmirst par piemērotu apģērbu.
“Pamazām, palēnām – tas ir pats svarīgākais,” piekodina S. Eidinta.
Paradumi ietekmē imunitāti
S. Eidintas sacītais, ka nepieciešams pavasarī rūpēties par organismu, sasaucas ar medicīnas speciālistu ieteikumiem par imunitātes stiprināšanu.
Viņi uzsver, ka
organisma spēja pretoties vīrusiem lielā mērā ir atkarīga no ikdienas paradumiem – uztura, miega un fiziskajām aktivitātēm.
“Mēness aptiekas” farmaceits Vadims Brižaņs skaidro, ka imūnsistēma ir sarežģīts aizsardzības mehānisms, kura darbību būtiski ietekmē dzīvesveids, tādēļ īpaši pavasarī svarīgi pievērst uzmanību sabalansētam uzturam, pietiekamam miegam un regulārām pastaigām svaigā gaisā.
Šie paradumi palīdz organismam vieglāk pielāgoties sezonālajām pārmaiņām un stiprina tā spēju cīnīties ar infekcijām.
Viens no būtiskākajiem faktoriem ir pietiekams miegs – ja cilvēks regulāri guļ par maz, organisms nespēj pilnvērtīgi atjaunoties un veidot vielas, kas palīdz cīnīties ar infekcijām.
Miega trūkums ilgtermiņā var samazināt organisma spēju pretoties vīrusiem un baktērijām.
Svarīga loma ir arī uzturam. V. Brižaņs norāda, ka imunitātei nepieciešams sabalansēts uzturs ar pietiekamu vitamīnu, minerālvielu un šķiedrvielu daudzumu.
Ja uzturā trūkst dārzeņu, augļu un citu vērtīgu produktu, organisms nesaņem visas nepieciešamās vielas, kas palīdz uzturēt spēcīgu imunitāti.
Īpaši svarīgi ir produkti, kas bagāti ar C un D vitamīnu, kā arī cinku un citām minerālvielām.
Pavasarī, kad organisms pēc ziemas var būt novājināts, ieteicams uzturā vairāk iekļaut svaigus zaļumus, dārzeņus un citus sezonālos produktus.
Farmaceits arī uzsver, ka imunitāti būtiski ietekmē fiziskā aktivitāte. Regulāras kustības palīdz uzlabot asinsriti un veicina organisma aizsargšūnu darbību.
Tās palīdz ātrāk organismā nogādāt imūnās sistēmas šūnas uz vietām, kur nepieciešama cīņa ar infekcijām. Tāpēc
ieteicamas regulāras pastaigas, mērenas sporta aktivitātes vai citi kustību veidi, kas palīdz uzturēt labu fizisko formu.
Savukārt negatīvu ietekmi uz imunitāti var atstāt ilgstošs stress, smēķēšana un pārmērīga alkohola lietošana.
Pastāvīgs stress organismā palielina noteiktu hormonu izdalīšanos, kas ilgtermiņā var vājināt imūnsistēmas darbību. Tāpat kaitīgie ieradumi var samazināt organisma spēju aizsargāties pret infekcijām.
Tādēļ, kā uzsver V. Brižaņs, imunitātes stiprināšana nav saistīta tikai ar vitamīnu lietošanu – tā ir ikdienas paradumu kopums, kas ietver sabalansētu uzturu, pietiekamu miegu, fiziskās aktivitātes un stresa mazināšanu.
Uzziņai
Pavasara vitamīnu avoti dabā
Nātres. Satur A, C, K, B grupas vitamīnus, dzelzi, kalciju, magniju. Tās ir lielisks antioksidants, kas attīra asinis un tonizē organismu.
Pienenes. Lapiņas var izmantot salātos, un tās ir bagātas ar vitamīniem un minerālvielām.
Gārsa. Agrs un barojošs pavasara zaļums, ko var pievienot zupām un salātiem.
Skābenes. Bagātas ar C vitamīnu un dzelzi.
Bērzu un kļavu sulas. Satur minerālvielas un vitamīnus, kas atjauno enerģiju.
Priežu un egļu pumpuri. C vitamīna avots.
Avots: Medicine.lv
Veselības stiprināšanai
Aukstā ūdens duša vai kāju vanna – pakāpeniski pieradina organismu pie temperatūras svārstībām un uzlabo asinsriti.
Tējas no ārstniecības augiem – nātru, piparmētru, kumelīšu tēja silda un uzlabo pašsajūtu.
Pakāpeniska rūdīšanās svaigā gaisā – pastaigas, darbs dārzā vai viegla peldēšanās palīdz stiprināt elpceļus un organisma aizsargspējas.
Mājās gatavoti dārzeņu un augļu dzērieni – sulas uzlabo vitamīnu uzņemšanu un vairo enerģiju.
Ikdienas kustīgums – regulāras fiziskās aktivitātes, pat vienkāršas pastaigas, uzlabo imunitāti un vispārējo veselību.
