Svētdien notiks municipālo vēlēšanu pirmā kārta, bet otrā kārta paredzēta 22. martā.

2027. gadā Francijā paredzētas prezidenta vēlēšanas, kurās līdzšinējais valsts galva Emanuels Makrons vairs nevarēs kandidēt.

Aptaujas liecina, ka vēlēšanās labas izredzes uzvarēt ir bijušajam premjerministram Eduāram Filipam, kam būs jāsacenšas ar vienu no Nacionālās apvienības (RN) pārstāvjiem – vai nu ar Marinu Lepēnu, kas jau trīs reizes kandidējusi uz prezidenta amatu, vai jauno partijas līderi Žordanu Bardelu.

RN kandidāta izvēle atkarīga no apelācijas tiesas lēmuma lietā, kurā Lepēna apsūdzēta saistībā ar Eiropas Parlamenta (EP) viltus darbavietu afēru.

Municipālajās vēlēšanās Filips cer saglabāt Havras mēra amatu, ko viņš ieņem kopš 2014. gada.

“Ja man neizdosies pārliecināt Havras pilsoņus, man būs jāsaskaras ar sekām,” trešdien atzina 55 gadus vecais politiķis.

Pagājušajā mēnesī veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka otrajā vēlēšanu kārtā ar nelielu pārsvaru varētu uzvarēt viņa oponents Žans Pols Lekoks, kas pārstāv komunistus.

Parīzē, kur mēra amatu pēdējos 25 gadus ieņēmuši kreisie, uz uzvaru cer bijusī Francijas kultūras ministre Rašida Dati, kas pārstāv konservatīvo Republikāņu partiju.

Viņas galvenais konkurents ir sociālists Emanuels Greguārs, pašreizējās Parīzes galvas Annas Idalgo vietnieks.

“Parīze varētu nosvērties pa labi,” uzskata Matjē Gallārs no sabiedriskās domas pētniecības organizācijas IPSOS BVA.

“Šobrīd sacensība izskatās saspringta – no vienas puses, ir liels pieprasījums pēc pārmaiņām, bet, no otras puses, iepriekšējās vēlēšanās vērojama tendence atbalstīt kreisos,” viņš piebilda.

Francijas otrajā lielākajā pilsētā Marseļā sacentīsies esošais mērs sociālists Benuā Pajāns un RN kandidāts Franks Alizjo.

Pajāns mēneša sākumā brīdināja, ka Marseļas nonākšana RN rokās būtu kā zemestrīce visā valstī.

Makrons 2024. gadā izsludināja Nacionālās sapulces ārkārtas vēlēšanas, cerot nostiprināt centristu bloka vairākumu parlamentā, bet tas neizdevās, un parlamenta apakšpalātā vislielāko pārstāvniecību izcīnīja RN, kam tagad ir ļoti svarīgi nostiprināt savas pozīcijas un gūt labus panākumus municipālajās vēlēšanās.

Partijas līderis Bardela cer uz uzvaru desmitiem pašvaldību.

Iepriekšējās vēlēšanās, tostarp 2024. gada pirmstermiņa parlamenta vēlēšanās, kreisās un centriski noskaņotās partijas apvienojās otrajā kārtā, lai nepieļautu labējo uzvaru.

Taču pēc labējā aktīvista letālās piekaušanas, ko pastrādāja kreisie ekstrēmisti, vairāki kreisi centrisko partiju pārstāvji izslēguši jebkādu aliansi ar galēji kreisajiem.

Bijušais premjerministrs Dominiks de Vilepēns februārī notikušo incidentu nodēvējis par Francijas “Čārlija Kērka momentu” un brīdinājis, ka šis incidents var tikt izmantots, lai “deleģitimizētu daļu politiskā spektra un pataisītu triumfējošos galēji labējos par upuri”.