Vašingtona uz laiku ir atļāvusi pārdot Krievijas naftu, kas atrodas tankkuģos jūrā, šādi cenšoties ierobežot naftas cenu kāpumu, ko izraisījis Izraēlas un ASV karš ar Irānu.

Lēmums par Krievijas naftai noteikto sankciju mazināšanu izsaucis pretestību no daudzu rietumvalstu puses, kas norāda, ka ieņēmumi var tikt izmantoti, lai finansētu Krievijas karu pret Ukrainu.

“ASV vienpusējais lēmums atcelt sankcijas ir ļoti satraucošs, jo tas ietekmē Eiropas drošību,” platformā “X” pauda Košta.

“Ekonomiskā spiediena palielināšana uz Krieviju ir izšķiroša, lai tā piekristu nopietnām sarunām par taisnīgu un ilgstošu mieru,” norādīja Eiropadomes prezidents.

“Sankciju vājināšana palielina Krievijas resursus agresijas kara veikšanai pret Ukrainu,” piebilda Košta.

ASV un Izraēlas triecieni Irānai un Teherānas atbildes uzbrukumi Persijas līča reģionā ir gandrīz apturējuši tranzītu caur stratēģiski svarīgo Hormuza šaurumu, izraisot globālo naftas cenu kāpumu.

Krievija no tā ir guvusi labumu, jo augstās cenas palīdz Maskavai uzlabot budžeta situāciju.

Eiropas Komisijas (EK) preses sekretāre Paula Piņu piektdien preses konferencē sacīja, ka kopš Irānas kara sākuma Maskava ir guvusi 150 miljonus dolāru dienā papildu ieņēmumos no naftas pārdošanas.

“Nav pienācis laiks mīkstināt sankcijas pret Krieviju,” sacīja EK pārstāve, raksturojot Kremli kā “iespējams, lielāko ieguvēju” no Irānas kara.

Eiropas Savienība (ES) 2022. gadā aizliedza Krievijas jēlnaftas importu pa jūru, savukārt cauruļvadu eksports caur Ukrainu uz Ungāriju un Slovākiju kopš janvāra ir faktiski bloķēts.