Savukārt ASV spiediens uz Krieviju, lai piespiestu to piekrist mieram, samazinās, vēsta avīze.

Pēdējās trīspusējo miera sarunu kārta, kurā piedalījās ASV, Krievija un Ukraina, notika februāra vidū Ženēvā un noslēdzās ar ārkārtīgi skopiem paziņojumiem par rezultātiem.

Sarunu noslēgumā puses panākušas progresu attiecībā uz pamiera tehniskajām detaļām – kas tieši notiks, kad beigies kaujas, bet nav būtiski pavirzījušās uz priekšu politiskajos jautājumos, tas ir, attiecībā uz nosacījumiem, ar kādiem karš var tikt izbeigts.

Krievija turpina pieprasīt Ukrainas karaspēka izvešanu no visas Donbasa teritorijas; Ukraina joprojām uzskata, ka tas nav pieņemami. Nav arī atrisināts jautājums ir arī par Krievijas kontrolē esošās Zaporižjas atomelektrostacijas statusu.

Jauna trīspusējo sarunu kārta ir atlikta saistībā karu Tuvajos Austrumos, Trampam novēršot uzmanību no Ukrainas un pievēršoties Irānai, laikrakstam “Financial Times” pavēstīja četri Eiropas diplomāti. “Gan mums [Eiropai], gan Ukrainai tā ir katastrofa,” piebilda viens no viņiem.

“Sarunās patiešām ir iestājusies pauze. Amerikāņiem ir citas prioritātes, un tas ir saprotams,” laikrakstam apstiprināja Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs.

Arī ASV ieroču, jo īpaši pretgaisa aizsardzības aprīkojuma, piegādes Ukrainai ir aizkavētas, jo Vašingtonai tagad ir citas prioritātes.

Faktiski Ukrainai un Tuvo Austrumu valstīm tagad ir jākonkurē par ASV palīdzību, “Financial Times” skaidroja Eiropas Savienības ārējās un drošības politikas augstā pārstāve Kaja Kallasa.

Krievija ir guvusi labumu no ASV un Izraēlas kara ar Irānu, jo naftas cenas ir pieaugušas.

“Financial Times” aptaujātie eksperti lēš, ka Irānas kara dēļ Krievija katru dienu saņem līdz pat 150 miljoniem ASV dolāru papildu ieņēmumu.

Turklāt ceturtdien ASV uz laiku atcēla daļu sankciju Krievijas naftai, mēģinot samazināt cenas. “Tas noteikti neveicina mieru,” sacīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.