“Tas samazina risku, bet risks joprojām pastāv,” laikrakstam “Financial Times” norādīja Domingess. Viņaprāt, militāro spēku izvietošana “nav ilgtermiņa vai ilgtspējīgs risinājums”.

ASV prezidents Donalds Tramps ir aicinājis veikt starptautisku jūras operāciju pie Irānas krastiem, lai nodrošinātu naftas pārvadājumus caur Hormuza šaurumu.

Irāna, atriebjoties par ASV un Izraēlas triecieniem, ir faktiski slēgusi vitāli svarīgo jūras ceļu, caur kuru parasti plūst piektā daļa no pasaules naftas piegādēm.

Domingess arī pauda bažas par to kuģu apkalpēm, kas iestrēguši Persijas līcī.

“Situācija ir satraucoša, jo īpaši tāpēc, ka kuģi faktiski nevar brīvi darboties Hormuza šaurumā vai Persijas līča reģionā. Ierobežota ir arī piekļuve ostām, jo ostas ir kļuvušas par mērķi,” norādīja Domingess, piebilstot, ka kādā brīdī arī pārtikas, ūdens un degvielas krājumi uz kuģiem kļūs nepietiekami.

Tikmēr Irānas vadība turpina eksportēt naftu, un tās galvenais pircējs ir Ķīna. Kopš kara sākuma Hārka salā, kur glabājas nafta, piekrauti 13 tankkuģi, ziņoja Irānas valsts televīzijas tīkls SNN.