Ziņojumā vērtēta reformas īstenošana 2024./2025. mācību gadā.

Tajā minēts, ka pāreja uz mācībām latviešu valodā kopumā Latvijā norit ar pakāpenisku progresu, taču vairākās izglītības iestādēs joprojām konstatēti būtiski izaicinājumi.

Izglītības kvalitātes valsts dienesta monitoringa dati rāda, ka aptuveni divās trešdaļās izglītības iestāžu pāreja norit atbilstoši izvirzītajiem mērķiem, bet aptuveni trešdaļā nepieciešami uzlabojumi.

2024./2025. mācību gadā pārejā uz mācībām latviešu valodā bija iesaistīti teju 8300 skolēnu, un izvērtējums veikts 110 izglītības iestādēs dažādos Latvijas reģionos.

Izglītības iestāžu darbības kvalitātes vērtējumā vairāk nekā puse skolu saņēmušas vērtējumu “labi”, gandrīz trešdaļa – “ļoti labi”, bet aptuveni 14% iestāžu norādīts, ka darbība vēl jāpilnveido.

Atšķirības novērotas arī starp reģioniem.

Lielākie izaicinājumi konstatēti lielajās pilsētās, īpaši Rīgā un Daugavpilī, kur izglītības iestādēs mācās liels skolēnu skaits ar dažādu lingvistisko pieredzi.

Dienests konstatējis vairākus faktorus, kas būtiski ietekmē pārejas kvalitāti.

Starp tiem ir latviskas vides nodrošināšana skolās, izglītības iestāžu vadības spēja organizēt pārmaiņas, pedagogu prasmes strādāt lingvistiski daudzveidīgā vidē, kā arī vecāku atbalsts latviešu valodas lietojuma veicināšanā.

Vienlaikus ziņojumā identificētas vairākas problēmas.

Daļā skolu joprojām dominē tradicionālas, pedagoga centrētas mācību metodes, kas ierobežo skolēnu aktīvu latviešu valodas lietošanu.

Tāpat konstatēts, ka pedagogi nereti izmanto tulkošanu kā galveno atbalsta metodi, kas neatbilst mūsdienīgām otrās valodas apguves pieejām.

Par būtisku izaicinājumu tiek uzskatīta arī tā sauktās latviskās vides nodrošināšana skolās.

Ziņojumā secināts, ka dažādās izglītības iestādēs šo jēdzienu izprot atšķirīgi – latviešu valoda ne vienmēr dominē ikdienas saziņā starp skolēniem, pedagogu profesionālajā komunikācijā vai neformālajās aktivitātēs.

Papildu grūtības rada arī personāla trūkums.

Monitoringa dati liecina, ka aptuveni 40% izglītības iestāžu ir logopēdu un speciālo pedagogu vakances, savukārt pedagogu palīgu trūkums konstatēts 26% skolu.

Šo speciālistu deficīts ierobežo iespējas sniegt nepieciešamo atbalstu skolēniem, kuriem latviešu valoda nav dzimtā, norādīts ziņojumā.

2024./2025. mācību gadā valsts vienotas skolas pieejas īstenošanai piešķīra vairāk nekā 3,4 miljonus eiro, galvenokārt pedagogu palīgu, logopēdu un pagarinātās dienas grupu skolotāju darbam.

No šī finansējuma izmantoti aptuveni 75%.

Nepilnīga līdzekļu apguve galvenokārt saistīta ar speciālistu trūkumu darba tirgū.

Ziņojumā iezīmēti arī turpmākie politikas virzieni reformas pilnveidei.

Starp tiem ir profesionālās kompetences stiprināšana darbam daudzvalodīgā vidē, vienotu vadlīniju izstrāde latviskas vides nodrošināšanai skolās, kā arī reģionāli diferencēta atbalsta mehānismu izveide pašvaldībām un izglītības iestādēm, kur pāreja norit ar lielākiem izaicinājumiem.

Tāpat paredzēts pilnveidot izglītības iestāžu vadītāju pārmaiņu vadības prasmes un uzlabot pedagogu palīgu, logopēdu un speciālo pedagogu piesaistes un noturēšanas programmas.

Kā ziņots, šis ir pēdējais mācību gads, kad Latvijas skolās, kas līdz šim īstenoja mazākumtautību pamatizglītības programmas, pakāpeniski notiek pāreja uz mācībām tikai latviešu valodā.

Ar šo mācību gadu latviešu valodā mācības sāka arī 4. un 7. klašu skolēni, kuri iepriekš mācījās mazākumtautību programmās.

Šopavasar 2., 5. un 8. klasēs paredzēti monitoringa darbi, lai izvērtētu skolēnu latviešu valodas prasmes un noteiktu, kāds papildu atbalsts vēl nepieciešams pirms valsts pārbaudījumiem 3., 6. un 9. klasē.

Pirmo objektīvo priekšstatu par reformas rezultātiem sniegs arī 9. klašu skolēnu sniegums latviešu valodas centralizētajā eksāmenā.

Vienlaikus IZM iepriekš norādīja, ka pilnvērtīgi reformas rezultātus varēs izvērtēt tikai 2030./2031. mācību gadā, kad pamatskolu absolvēs pirmā skolēnu paaudze, kas no 1. klases mācījusies tikai latviešu valodā.