Šveicē 14. jūnijā notiks referendums par šo priekšlikumu, ko virza nacionālkonservatīvā Šveices Tautas partija (SVP), kam ir visvairāk vietu parlamentā.

Valdība paziņoja, ka šī iniciatīva “apdraud Šveices labklājību, iekšējo drošību un humānisma tradīcijas”.

“Tā apšauba pārbaudīto divpusējo ceļu ar ES un rada papildu nenoteiktību jau tā nedrošā laikā,” norādīja valdība.

Šveices federālais statistikas birojs ziņo, ka 2025. gada trešā ceturkšņa beigās Šveicē dzīvoja 9,1 miljons cilvēku.

Tradicionāli pēdējos gados ārvalstīs dzimušie Šveices iedzīvotāji veidojuši aptuveni 30% no iedzīvotāju kopskaita.

Lielākā daļa no ārvalstīs dzimušajiem ir no ES valstīm, un daļa no tiem ir ieguvusi Šveices pilsonību.

Priekšlikums, par ko tiks rīkots referendums, paredz likumā nostiprināt normu, ka līdz 2050. gadam Šveices pastāvīgo iedzīvotāju skaits – gan Šveices pilsoņu, gan ārvalstnieku ar uzturēšanās atļaujām – nedrīkst pārsniegt desmit miljonus.

Ja Šveices iedzīvotāju skaits pirms tam sasniegtu 9,5 miljonus, valdība veiktu pasākumus, lai to ierobežotu, piemēram, sperot soļus patvēruma piešķiršanas, ģimenes atkalapvienošanās, uzturēšanās atļauju izsniegšanas un starptautisko līgumu pārskatīšanas jomā, paredzēts priekšlikumā.

Iniciatīvas atbalstītāji apgalvo, ka tas palīdzētu aizsargāt vidi, dabas resursus, infrastruktūru un sociālās drošības tīklu no iedzīvotāju skaita pieauguma radītās spriedzes.

Šveices Tautas partija jau gadiem ilgi centusies ierobežot imigrācijas pieaugumu bagātajā Alpu valstī, un tās centieni izpelnījušies pretrunīgus vērtējumus, bet to rezultāti bijuši dažādi.

Iniciatīvas kritiķi, kas pārstāv lielāko daļu pārējā politiskā spektra, apgalvo, ka priekšlikumā pārāk vienkāršots sarežģīts jautājums.

Viņi norāda, ka Šveice gūst labumu no savām ciešajām saitēm ar kaimiņvalstīm, jo īpaši ar četrām ES valstīm – Austriju, Franciju, Vāciju un Itāliju.

Piemēram, Šveice bieži paļaujas uz ārvalstu darbiniekiem slimnīcās, viesnīcās, būvlaukumos un universitātēs, un jebkādi šādi migrācijas un cilvēku brīvas pārvietošanās ierobežojumi būtu pretrunā ar Šveices pašreizējām starptautiskajām saistībām, brīdina iniciatīvas kritiķi.

Valdība skaidroja, ka priekšlikumam būtu tālejošas sekas, tostarp attiecībā uz vienošanos ar ES par personu brīvu pārvietošanos.

“Šai iniciatīvai būtu negatīva ietekme uz attiecībām ar ES. Tādējādi šī iniciatīva apšaubītu divpusējo ceļu kopumā,” teikts valdības paziņojumā.