Daudzi zviedri jau gadiem ilgi nav pieskārušies banknotēm, un pavisam nedaudzos restorānos, veikalos un pakalpojumu sniegšanas vietās tiek pieņemta skaidra nauda.

Zviedrijā cilvēki gandrīz par visu norēķinās ar karti vai izmantojot dažādus tiešsaistes pakalpojumus.

Pat vairums banku filiāļu vairs neapkalpo skaidras naudas iemaksas vai izņemšanu.

Taču marta sākumā Zviedrijas centrālā banka ieteica mājsaimniecībām turēt skaidrā naudā 1000 kronu (aptuveni 90 eiro) uz vienu pieaugušo pirmās nepieciešamības preču iegādei vienai nedēļai.

Banka arī aicināja zviedrus pārliecināties, ka viņu rīcībā ir vairāki maksāšanas līdzekļi, tostarp skaidra nauda, kredītkartes un interneta maksājumu pakalpojumi, “īslaicīgu traucējumu, krīzes vai, sliktākajā gadījumā, kara gadījumā”.

Valdība trešdien iesniedza parlamentā likumprojektu, kas paredz, ka pārtikas veikalos un aptiekās būs jāpieņem skaidra nauda.

Likumprojekts arī paredz, ka bankām būtu jānodrošina iespēja klientiem iemaksāt skaidru naudu un ka veikaliem un uzņēmumiem būtu pieejami pakalpojumi, kas ļautu iemaksāt vienas dienas skaidrās naudas ieņēmumus.

Zviedrijas pāreja uz bezskaidras naudas sabiedrību noritēja kopumā ātri un bez sarežģījumiem, lai gan bija daži iebildumi, galvenokārt no gados vecāku cilvēku puses.

Saskaņā ar oficiālo statistiku kopš 2008. gada valstī skaidras naudas daudzums apgrozībā ir samazinājies gandrīz uz pusi.

“Sabiedrības digitalizācija ir noritējusi ļoti ātri un radījusi daudzas iespējas, bet arī zināmus riskus,” norādīja valsts pārvaldes ministrs Ēriks Slotners.

“Galvenais risks ir digitālā atstumtība,” atzina ministrs, piebilstot, ka prasība pārtikas veikaliem un aptiekām pieņemt skaidru naudu ir arī svarīga sabiedrības sagatavotībai.

Zviedrija ir pastiprinājusi savu civilo sagatavotību un tā dēvētos totālās aizsardzības pasākumus kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā.