Viņš skaidroja, ka patlaban aktuāla ir datu tehnoloģija un mākslīgā intelekta izmantošana militārajās operācijās, kas ļauj noteikt cilvēka atrašanās vietu tūkstošiem kilometru attālumā un veikt precīzus triecienus.

Tieslietu ministrijas parlamentārā sekretāre Lauma Paegļkalna video uzrunā uzsvēra, ka ģeotelpiskie dati ir kļuvuši par stratēģisku resursu, kas ietekmē gan operatīvo dienestu rīcību, gan valsts spēju reaģēt krīzēs.

Viņa norādīja, ka sistēmas darbībai jābūt nevainojamai, vienlaikus saglabājot līdzsvaru starp datu pieejamību un drošību.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule atzina, ka ģeotelpiskie dati ir kritiski operatīvajam darbam, piemēram, precīzai notikuma vietas atrašanai ārkārtas situācijās.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks Mārtiņš Baltmanis uzsvēra datu kvalitātes nozīmi un iedzīvotāju lomu to uzturēšanā.

Nodokļu un muitas policijas priekšnieks Andrejs Grišins norādīja, ka dati jānodrošina laikus, tiem jābūt aktuāliem un droši izmantojamiem.

Savukārt Informācijas tehnoloģiju drošības incidentu novēršanas institūcijas “Cert.lv” vadītājas vietnieks Varis Teivāns piebilda, ka jāspēj saglabāt datu atvērtība, vienlaikus novēršot to nonākšanu potenciālo pretinieku rokās.

Paneļdiskusijā par kadastra datiem Baltijas jūras reģionā eksperti no Latvijas, Igaunijas un Somijas uzsvēra ciešas sadarbības nepieciešamību un ģeotelpisko datu nozīmi valstu iekšējā un ārējā drošībā, īpaši ņemot vērā ģeopolitisko situāciju reģionā.