Ministre atsaucās uz Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) datiem.

“Tā ir milzīga problēma, kā liecina arī Konstitūcijas aizsardzības biroja ziņojumi. Mēs šeit runājam par spontānu radikalizāciju sieviešu nīšanas, labējā ekstrēmisma un islāmisma jomās,” žurnālam “Focus” norādīja ministre.

Viņa brīdināja, ka šāda veida radikalizācija notiek milzīgā ātrumā: “Mēs vienkārši nespējam tam tikt līdzi, izmantojot tradicionālo politisko izglītību skolās.”

Prīna norādīja, ka iesaistītās personas ārkārtīgi prasmīgi emocionāli manipulē ar bērniem.

“Tas notiek arī spēļu nozarē un tērzēšanas grupās. Bērni pat neapzinās, kas ar viņiem notiek un kāds pasaules uzskats viņiem tiek ieaudzināts,” skaidroja ministre.

BfV savā 2024. gada ziņojumā par jauniešu radikalizēšanos un pievēršanos islāmismam norādīja, ka islāmistu un džihādistu saturs, tostarp terorisma slavināšana, tiek izplatīts ne tikai tādās platformās kā “Instagram” un “TikTok”, bet arī tērzēšanas grupās tādās platformās kā “Telegram”.

“Radikalizācijas process ir vēl vairāk paātrinājies un bieži vien aizņem tikai dažus mēnešus,” teikts BfV ziņojumā, kurā līdzīgi secinājumi izdarīti arī par labējo ekstrēmismu un radikalizāciju jauniešu vidū.

Ziņojumā piebilsts, ka internets ar tā zemajām piekļuves barjerām un visaptverošo pieejamību ir viegli pieejama telpa vardarbīgu fantāziju apmaiņai.

Vācijas likumdevēji apsver sociālo tīklu aizliegumu bērniem, un vairāki politiķi aicinājuši noteikt 14 gadus par minimālo vecumu piekļuvei tādām platformām kā “TikTok” un “Instagram”.