Starp iebrucējiem, kas krituši līdz šī gada martam, ir 75 288 brīvprātīgie, 18 226 mobilizētie un 22 207 bijušie ieslodzītie, kas sastāda 57% no kritušo kopskaita.

Neviens no viņiem pirms Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gadā nebija saistīts ar armiju.

Žurnālistiem zināmi 7009 kritušo virsnieku vārdi.

Starp tiem ir 494 apakšpulkveži, 164 pulkveži un 13 ģenerāļi.

Februārī saraksts papildināts ar 35 000 jaunu vārdu.

Vairums no šiem cilvēkiem iepriekš skaitījās bez vēsts pazuduši.

Vairāk nekā 80% no bezvēsts pazudušajiem, kuru nāve tikusi apstiprināta, krituši 2024. un 2025. gadā.

Bezvēsts pazudušo skaita pieaugumu pētnieki skaidro ar izmaiņām karadarbībā, pirmkārt, ar vadāmo lidrobotu izmantošanu, kā arī ar mīnu lauku paplašināšanos un ar Krievijas uzbrukuma operāciju skaita pieaugumu tā dēvētajās pelēkajās zonās, kas apgrūtina kritušo meklēšanu un evakuāciju.

Pētnieki norāda, ka patiesais kritušo skaits varētu būt lielāks un lēš, ka viņu rīcībā esošie dati varētu aptvert 45 līdz 65% no reālā bojāgājušo skaita.

Kopš Krievijas atkārtotā iebrukuma sākuma “Mediazona” un BBC krievu redakcijas žurnālisti ar brīvprātīgo komandas palīdzību veic Ukrainā kritušo Krievijas karavīru uzskaiti, izmantojot tādus atklātos avotus kā sēru vēstis valdības un mediju tīmekļa vietnēs vai sociālajās saziņas vietnēs, kā arī apbedījumu fotogrāfijas.

Šajā uzskaitē nav ņemti vērā tā dēvēto Doņeckas un Luganskas tautas republiku militāro formējumu zaudējumi.