Viņa atgādināja, ka Latvijai ir saistošas Eiropas Savienības (ES) noteiktās sankcijas pret Baltkrieviju.

Turklāt 26. februārī tās vienbalsīgi pagarinātas uz nākamo viena gada periodu.

Ministre atgādināja, ka Latvija ir konsekventi uzturējusi pozīciju par sankciju tālāku stiprināšanu, reaģējot uz Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma īstenoto politiku – represijām pret baltkrievu tautu, atbalstu Krievijas agresijas karam pret Ukrainu un hibrīduzbrukumiem ES ārējai robežai.

Braže uzsvēra, ka Baltkrievijas režīma īstenotā represīvā un destabilizējošā politika skar Latvijas drošības intereses, tādēļ Latvijas ieskatā sankcijām ir jāpaliek spēkā, kamēr Baltkrievijas režīms šo politiku maina pēc būtības.

Viņa secināja, ka patlaban tādu signālu nav.

Kā vēsta Lietuvas sabiedriskais medijs, Lietuvas prezidents Gitans Nausēda ceturtdien paziņoja, ka ES saglabā stingru un neatkarīgu sankciju politiku pret Baltkrieviju, neraugoties uz ASV pasākumiem dažu ierobežojumu atvieglošanai.

Nausēda atzīmēja, ka ASV var īstenot savu politiku attiecībā uz Krieviju un Baltkrieviju, taču ES politika ir skaidra un balstās uz principu, ka abas valstis ir atbildīgas par to, kas notiek Ukrainā.

Lietuvas prezidents uzsvēra, ka ES nesen pagarināja sankcijas pret Baltkrieviju vēl par 12 mēnešiem un šajā periodā nav iecerēts tās pārskatīt.

Nausēdas izteikumi sekoja pēc tam, kad Baltkrievija pēc sarunām ar Vašingtonu atbrīvoja 250 politiskos ieslodzītos, tostarp 15, kuri tika nogādāti uz Lietuvu.

Šis solis sekoja pēc Lukašenko un ASV īpašā sūtņa Baltkrievijā Džona Koila tikšanās.

Apmaiņā pret to ASV atcēla sankcijas pret galvenajām Baltkrievijas struktūrām, tostarp kālija ražotāju “Belaruskali”, kā arī “Belinvestbank”, Attīstības banku un Finanšu ministriju.