Ārlietu ministrija (ĀM) atzīmē, ka nolīgums un pagaidu nolīgums par tirdzniecību (ITA) ES vārdā parakstīti vienlaicīgi 2026. gada 17. janvārī Paragvajā. Sarunas ilga vairāk nekā 25 gadus un tika pabeigtas 2024. gada 6. decembrī Montevideo.

Nolīguma pirmajā daļā izklāstīti vispārējie principi un mērķi un izveidota institucionālā sistēma.

Nolīguma būtiskie elementi ir demokrātijas principu, cilvēktiesību, pamatbrīvību un tiesiskuma principu, kā arī masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas kauzulas ievērošana, kā arī labticīgas puses dalības saglabāšana ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām un ANO Vispārējās Konvencijas par klimata pārmaiņām Parīzes nolīgumā.

Savukārt nolīguma otrajā daļā ES un MERCOSUR apņemas padziļināt dialogu un sadarboties demokrātijas principu, cilvēktiesību un tiesiskuma, starptautiskā miera un drošības, tieslietu, brīvības un drošības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālās, ekonomikas un kultūras partnerības jomās.

Nolīguma otrās daļas noteikumi paredz saskaņotāku rīcību arī tādās jomās kā sabiedrības veselība, valsts modernizācija, migrācijas plūsmu pārvaldība, masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai terorisma finansēšana un kibernoziedzība.

Nolīgumam pievienots protokols par sadarbību, kurā puses apņemas veidot sadarbības partnerību, pamatojoties uz cieņu, uzticēšanos un kopīgām vērtībām un interesēm.

Nolīguma trešā daļa izveido saskaņotu, visaptverošu un atjauninātu satvaru ES un MERCOSUR dalībvalstu tirdzniecības attiecībām.

Nolīgums pārsniedz esošās saistības Pasaules Tirdzniecības organizācijā preču tirdzniecības, pakalpojumu, publiskā iepirkuma, ar tarifiem nesaistītu šķēršļu un intelektuālā īpašuma tiesību, tostarp ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, jomās.

Nolīgumā iekļauti arī noteikumi par tirdzniecību un ilgtspējīgu attīstību, tostarp saistības attiecībā uz atmežošanu.

MERCOSUR valstis likvidēs importa tarifus 91% ES produktu, kas, pēc Eiropas Komisijas aplēsēm, ES eksportētājiem ļaus ietaupīt vairāk nekā 4 miljardus eiro gadā.

Pērn preču tirdzniecības apjoms starp Latviju un četrām MERCOSUR valstīm sasniedza vairāk nekā 90 miljonus eiro.

Preču eksports sasniedza aptuveni 70,78 miljonus eiro, imports – 25 miljonus eiro.

ĀM uzsver, ka Latvijas un vairāku citu ES dalībvalstu lauksaimnieki pauduši bažas par iespējamiem riskiem jūtīgajās nozarēs – liellopu gaļas, cūkgaļas un mājputnu gaļas nozarē, kur MERCOSUR valstīm ir priekšrocības ražošanas izmaksu ziņā un kur ar nolīgumu tiek uzlabota piekļuve ES tirgum.

Kā skaidro ĀM, nolīgumā noteiktās tarifu kvotas minētajiem gaļas produktiem tiks atvērtas pakāpeniski sešu gadu laikā.

Citiem produktiem kvotu nosacījumi atšķiras, piemēram, piena produktiem pilns kvotas apjoms tiks sasniegts 11 gadu laikā, savukārt medum pilna nulles tarifu kvota tiks atvērta nolīguma spēkā stāšanās brīdī.