Iepriekšējais kreisais Čīles prezidents Gabriels Boričs februārī atbalstīja Bačeletas mēģinājumu kļūt par pirmo sievieti ANO ģenerālsekretāra amatā.

Atbalstu viņas kandidatūrai pauda arī Brazīlijas un Meksikas kreisie līderi.

Čīles Ārlietu ministrijas paziņojumā otrdien teikts, ka Čīle atsauc atbalstu Bačeletas kandidatūrai.

“Kandidatūru sadrumstalotība starp Latīņamerikas valstīm un domstarpības ar dažiem no svarīgākajiem spēlētājiem šajā procesā padara šo kandidatūru un tās iespējamos panākumus nedzīvotspējīgus,” paziņoja ministrija.

Tā tomēr piebilda, ka neatbalstītu citu kandidātu, ja Bačeleta tiektos palikt šajā sacensībā.

Kasts sacīja reportieriem, ka bijušās prezidentes kandidatūras atbalstīšana nozīmētu “ievērojamas izmaksas” Čīlei.

Pat bez Čīles atbalsta 74 gadus vecā Bačeleta var turpināt kandidēt, jo viņu vēl atbalsta Brazīlija un Meksika.

“Es turpināšu strādāt kopā ar Brazīlijas un Meksikas valdībām, kas izvirzījušas manu vārdu, šādi apliecinot šī projekta kolektīvo raksturu,” Bačeleta sacīja paziņojumā, kas izplatīts neilgi pēc tam, kad kļuva zināms Kasta lēmums.

Katru potenciālo kandidātu oficiāli nominē valsts vai valstu grupa, bet tā var nebūt kandidāta izcelsmes valsts.

Pēc profesijas pediatre, Bačeleta divas reizes bija Čīles vienīgā sieviete prezidenta amatā – no 2006. līdz 2010. gadam un no 2014. līdz 2018. gadam.

Viņa ir Čīles sociālistu partijas biedre, strādājusi arī par ANO Sieviešu organizācijas izpilddirektori un ANO augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos.

ANO ģenerālsekretāram Antoniu Gutērrešam šī gada 31. decembrī pēc diviem pilnvaru termiņiem amats būs jāpamet.

ANO ģenerālsekretāra amatu rotācijas kārtībā ieņem pasaules galveno reģionu pārstāvji, un tagad ir kārta Latīņamerikai.

Iepriekš šo reģionu pārstāvējis tikai Peru diplomāts Havjers Peress de Kueljars, kurš bija ANO ģenerālsekretārs no 1982. līdz 1991. gadam.

Uz ANO ģenerālsekretāra amatu kandidē arī Kostarikas pilsone Rebeka Grīnspana, kas vada ANO Tirdzniecības un attīstības konferenci, un Argentīnas pilsonis Rafaels Grosi, kurš ir Starptautiskās atomenerģijas aģentūras direktors.