Vēstulē, kas adresēta EK priekšsēdētājai Urzulai fon der Leienai, Eiropas Savienības augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos Kajai Kallasai un Kipras ārlietu ministram Konstantīnam Kombosam, deputāti aicina apturēt visu ES finansējumu Venēcijas biennāles fondam, ja Krievijas dalība tiks īstenota.

Deputātu ieskatā ar ES līdzekļiem nedrīkst nodrošināt platformu valstij, kas atbildīga par kara noziegumiem, agresiju un Ukrainas kultūras mantojuma iznīcināšanu.

Eiroparlamentārieši aicina uzsākt formālu sankciju atbilstības izvērtēšanu attiecībā uz personām, kuratoriem, komisāriem un organizācijām, kas iesaistītas Krievijas paviljona organizēšanā vai finansēšanā.

Vēstulē norādīts, ka paviljona komisāram ir dokumentētas ģimenes saites ar Krievijas valsts militāro uzņēmumu “Rostec”, un šie sakari “jāizvērtē ar pilnu stingrību un caurskatāmību”. EP deputāti aicina ieviest mērķētus ierobežojošus pasākumus pret jebkurām personām vai subjektiem, kas iesaistīti Krievijas paviljonā un ticami sasaistāmi ar Krievijas valdību, tās propagandas aparātu vai struktūrām, kas atbalsta kara pūliņus.

“Mēs aicinām liegt Krievijas valstij simbolisko leģitimitāti, ko tai dotu nacionālais paviljons Eiropas kultūras institūcijā, kas daļēji tiek finansēta no Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļiem,” akcentē 37 deputāti.

Vēstulē klāstīts, ka katru dienu, kad Krievijas paviljons paliek Venēcijas biennāles programmā, tiek mazināta ES uzticamība. Pēc deputātu domām katrs eiro, kas no ES budžeta nonāk institūcijā, kas uzņem šo paviljonu, ir pretruna pati par sevi.

“Ukrainas tauta, kas cīnās un mirst par vērtībām, uz kurām balstās šī ES, ir pelnījusi vairāk nekā neviendabīgu nostāju,” pausts vēstulē.

Deputāti norāda, ka Krievijai, uz kuru attiecas plašas ES sankcijas attiecībā uz tirdzniecību, precēm un pakalpojumiem, nedrīkstētu atļaut piedalīties pasākumā, ko finansē Eiropas nodokļu maksātāju nauda. EP deputātu ieskatā Krievijas paviljonu nedrīkst izmantot nekādu Krievijas organizētu aktivitāšu īstenošanai – ne fiziskā, ne digitālā formā.

Vēstulē uzsvērts, ka tās tapšanas laikā tiek bombardētas Ukrainas pilsētas, nogalināti iedzīvotāji, sistemātiski iznīcināts Ukrainas kultūras mantojums, tomēr Venēcijas biennāles fonds ir uzaicinājis Krieviju atgriezties izstādē, sniedzot “tai platformu redzamībai, prestižam un tai starptautiskajai leģitimitātei”, kuru tā ir zaudējusi savu rīcību dēļ.

Deputāti piemin, ka EK 10. martā nosodīja biennāles fonda lēmumu, brīdinot, ka tā apsvērs “notiekošā ES finansējuma biennāles fondam apturēšanu vai pārtraukšanu”, kas veido aptuveni 2 miljonus eiro trīs gadu periodā. Vēstulē arī atgādināts, ka 22 Eiropas valstis ir parakstījušas kopīgu paziņojumu, pieprasot Krievijas izslēgšanu. Itālijas kultūras ministrs ir publiski iebildis pret šo lēmumu.

Vēstules noslēgumā rakstīts, ka EK ir paudusi “pareizos vārdus” un tagad ir jāsper izlēmīgi soļi, ko šie vārdi prasa.

Jau rakstīts, ka Venēcijas biennāles organizatori 4. martā izziņoja šā gada dalībvalstis un to vidū ir arī Krievija. Venēcijas mākslas biennāle tradicionāli norisinās reizi divos gados, un to uzskata par vienu no senākajiem notikumiem starptautiskajā profesionālās mākslas dzīvē, kurā regulāri piedalās aptuveni 90 valstis no visas pasaules.