Lai gan abi piloti ir parādījuši atzīstamu ātrumu, Milleners uzskata, ka pieredzes trūkums izpaužas situācijās, kad sacīkste nenorit pēc plāna un ir ātri jāreaģē uz tehniskiem sarežģījumiem.

Ārmstronga gadījumā spilgts piemērs bija Kenijas Safari rallijs, kur viņš kopā ar stūrmani Šeinu Birnu apturēja automašīnu ūdens spiediena trauksmes dēļ tikai sešus kilometrus pirms ātrumposma finiša.

Ekipāža pavadīja 20 minūtes nekustīgi, mēģinot sazvanīt komandu vietā, kur bija slikta telefonu zona.

Milleners atzina, ka apstāšanās ir drošākā izvēle, tomēr norādīja uz alternatīvu: “Iespējams, viņi varēja izslēgt sporta režīmu, redzēt, vai dzinējs nedaudz atdziest, un turpināt ceļu, modulējot jaudu. Apstājoties tu zaudē 20 minūtes un izstājies no cīņas, bet, modulējot temperatūru, varbūt zaudētu tikai 30 sekundes.”

Līdzīgus secinājumus Milleners izdarīja par Mārtiņu Sesku pēc Zviedrijas rallija, norādot, ka latviešu pilotam vēl ir jāiemācās “nekad nepadoties” un pilnveidot savas prasmes situāciju pārvaldībā.

Komandas vadītājs uzsvēra, ka tādi meistari kā Sebastjēns Ožjē vai Ots Tanaks lieliski pārzina savu auto tehnisko pusi un spēj pieņemt lēmumus trasē bez komandas palīdzības.

Ārmstrongs šonedēļ turpina mācību procesu, strādājot par mehāniķi komandas testos pirms Horvātijas rallija, lai labāk izprastu “Ford Puma Rally1” uzbūvi.