“Mēs pastāvīgi sazināmies ar saviem amerikāņu partneriem un aicinām viņus neizdarīt spiedienu uz ES valstīm, galvenokārt uz Lietuvu, lai tās atceltu Eiropas sankcijas,” žurnālistiem sacīja Cihanouska.

“Mēs visi saprotam, ka, ja, piemēram, tiktu atceltas sankcijas pret kālija minerālmēslojumu, tas tikai nostiprinātu [diktatora Aleksandra Lukašenko] režīmu un nodrošinātu vairāk līdzekļu represijām un karam Ukrainā,” viņa piebilda.

ASV īpašais sūtnis Baltkrievijas jautājumos Džons Kols intervijā Lietuvas sabiedriskajam medijam LRT pagājušajā nedēļā aicināja Viļņu atjaunot Baltkrievijas minerālmēslojuma tranzītu un rīkot augsta līmeņa tikšanos ar Minsku.

Cihanouska aicināja Eiropas partnerus saglabāt konsekvenci un neatkārtot ASV prezidenta Donalda Trampa politiku attiecībā uz Lukašenko.

Kā viņa klāstīja, kamēr ASV noteica sankcijas pret Baltkrieviju par cilvēktiesību pārkāpumiem un politieslodzītajiem, Eiropas Savienība vērsa uzmanību uz Minsku saistībā ar tās palīdzību Krievijai karā pret Ukrainu.

“Prezidentam Trampam ir pietiekama ietekme, lai palīdzētu baltkrieviem atbrīvot visus politieslodzītos. Tomēr mēs lūdzam eiropiešus paturēt savas spēcīgākās kārtis nozīmīgākiem pasākumiem, jo, lai gan politieslodzīto atbrīvošana ir mūsu prioritāte, mūsu uzdevums ir atbrīvot visu valsti,” paziņoja Cihanouska.

Eiropas Savienība 26. februārī vēl par gadu pagarināja sankcijas pret Baltkrieviju. To vidū ir ierobežojumi Baltkrievijas mēslošanas līdzekļiem.

Cihanouska teica, ka viņa nebaidās, ka Vašingtonas sadarbība ar Minsku saistībā ar humāno palīdzību politieslodzīto atbrīvošanai stiprinās politiskās saites starp abām valstīm.

“Mēs visi saprotam šo prezidenta Trampa politikas darījumu raksturu, un, zināt, šodien jūs varat būt ļoti cienīts prezidents, bet rīt jūs varat būt Maduro,” teica Cihanouska, pieminot Venecuēlas bijušo prezidentu Nikolasu Maduro, kuru sagūstīja ASV iebrukumā 3. janvārī.

Cihanouska pateicās Lietuvai par tās stingro un principiālo nostāju pret Minsku, uzsverot, ka Lukašenko nerūp labas attiecības ar kaimiņvalstīm un viņš drīzāk atbalsta Krievijas intereses.

“Tātad, protams, Lietuvas un Polijas, kā arī citu valstu nacionālās intereses ir tādas, lai kaimiņvalstī būtu brīva un demokrātiska Baltkrievija, jo tikai demokrātiska valsts var būt uzticams partneris,” teica opozīcijas līdere.

Kols marta vidū apmeklēja Lietuvu, kur tikās ar valsts prezidentu Gitanu Nausēdu un premjerministri Ingu Ruginieni, lai apspriestu Minskas veiktos hibrīduzbrukumus pret Lietuvu. Viņš tikās arī ar Eiropas Parlamenta deputātu Petru Gražuli un Lietuvas parlamenta deputātiem Ignu Vēgēli un Rimu Jonu Jankūnu.

Nākamajā dienā ASV sūtnis devās uz Baltkrieviju, kur tikās ar Lukašenko.

Nausēda iepriekš teica, ka brīdinājis Kolu Minskas izteikumus uztvert piesardzīgi. Lietuvas prezidents arī atklāja, ka ASV sūtnis viņam jautājis par politiskā dialoga ar Minsku iespējamību.

Pēc Kola vizītes Baltkrievijā tika atbrīvoti 250 politieslodzītie.

Apmaiņā pret to ASV piekrita atcelt atsevišķas sankcijas Baltkrievijas finanšu sektoram, arī Finanšu ministrijai un Baltkrievijas Attīstības bankai, kā arī trim kālija uzņēmumiem.

Sūtnis pauda cerību, ka līdz gada beigām izdosies panākt atlikušo politieslodzīto atbrīvošanu.