Ziņojuma dati liecina, ka kopš modeļa ieviešanas 2025. gada 1. janvārī iedzīvotāju personīgie izdevumi par recepšu zālēm kopumā ir samazinājušies.

Ziņojumā secināts, ka zāļu cenu uzcenojuma modeļa maiņa ir devusi ieguvumu pacientiem, īpaši tiem iedzīvotājiem, kuri ikdienā lieto vairākus medikamentus.

Pašlaik Latvijas zāļu reģistrā ir 3635 recepšu zāles ar deklarētu ražotāja cenu.

Salīdzinot maksimāli pieļaujamo aptiekas cenu 2026. gada 2. februārī ar cenu 2024. gada 31. decembrī, konstatēts, ka 3285 zālēm jeb 90% no visām recepšu zālēm aptiekas cena ir samazinājusies.

Savukārt 344 zālēm jeb 9,5% aptiekas cena ir palielinājusies, bet sešām zālēm tā saglabājusies nemainīga.

Dati par 200 visbiežāk izrakstītajiem recepšu medikamentiem rāda, ka to vidējā aptiekas cena 2025. gadā, salīdzinot ar 2024. gadu, samazinājusies par 17%.

Izteiktākais cenu kritums novērots zālēm, kuru cena pārsniedz 10 eiro, bet arī daļa zāļu 5 eiro līdz 10 eiro cenu grupā kļuvušas lētākas.

Vienlaikus lētāko zāļu grupā līdz 5 eiro novērots cenu pieaugums vidēji par 50 centiem.

Detalizētāks cenu salīdzinājums liecina, ka zālēm cenu grupā no 5 eiro līdz 10 eiro cena samazinājusies vidēji par 92 centiem jeb 12%, bet zālēm cenu grupā no 10 līdz 25 eiro – vidēji par 3,27 eiro jeb 21%.

Savukārt zālēm cenu grupā virs 25 eiro cena vidēji samazinājusies par 12,61 eiro jeb 20%.

Veselības ministrija norāda, ka recepšu zāļu izmaksas pacientiem ar sešiem un vairāk medikamentiem samazinājušās līdz pat 32%.

Arī kompensējamo zāļu segmentā atsevišķās cenu grupās novērojams būtisks cenas samazinājums.

Piemēram, zālēm cenu robežās no 10 eiro līdz 25 eiro cena atsevišķos gadījumos samazinājusies līdz pat 4,50 eiro par iepakojumu jeb 28%, bet vidēji samazinājums sasniedzis 10% jeb 1,38 eiro par iepakojumu.

Vienlaikus Veselības ministrijas analīze rāda, ka atsevišķiem kardioloģiskajiem medikamentiem šajā cenu grupā cena ir pieaugusi.

Datu analīze par nejauši izvēlētu zāļu “grozu” apliecina, ka līdz ar jaunā uzcenojuma modeļa ieviešanu kopējās izmaksas vienam pacientam ir mazinājušās.

Tāpat secināts, ka jaunā recepšu zāļu uzcenojuma modeļa piemērošana nav ietekmējusi aptieku un aptieku filiāļu skaitu.

Ziņojumā iekļauti arī vairāki priekšlikumi jaunā zāļu cenu modeļa pilnveidošanai.

Plānots līdz 2027. gada 1. jūlijam izvērtēt nepieciešamību pārskatīt farmaceita pakalpojuma maksas piemērošanu, paredzot to katrā recepšu zāļu izsniegšanas reizē atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta finansējumam.

Tāpat līdz šī gada 30. novembrim paredzēts pārskatīt lieltirgotavu uzcenojuma modeli, lai ilgtermiņā nodrošinātu recepšu zāļu apgādes nepārtrauktību un pieejamību, samazinot uzcenojumu lētākajām zālēm un palielinot to dārgākām zālēm.

Vienlaikus turpmāk reizi trijos gados vai biežāk, ja patēriņa cenu indekss iepriekšējā gadā pārsniegs 10%, tiks veikta analīze par inflācijas ietekmi uz uzcenojumu reālo vērtību un nepieciešamajiem risinājumiem.

No 2025. gada 1. janvāra veikta visu aptiekā atprečoto papīra recepšu digitalizācija.

Ziņojumā minēts, ka tas palīdzējis atklāt nekorektus zāļu izrakstīšanas un lietošanas gadījumus, kā arī atvieglojis pārbaužu veikšanu.

Veselības ministrija min arī vairākus piemērus, kad digitalizācijas dati ļāvuši identificēt iespējami nepamatotu psihotropo medikamentu izrakstīšanu, neatbilstošas devas un gadījumus, kad pacientam izsniegtas citas zāles, nevis izrakstītās.

Pērn reģistrācijas apliecības īpašnieku sniegto zāļu nepieejamības ziņojumu skaits bijis nedaudz lielāks nekā iepriekšējos gados, taču nevienā gadījumā iemesls nav bijušas zāļu uzcenojumu izmaiņas.

Tāpat 2025. gadā pieaudzis no aptiekām, iedzīvotājiem un ārstniecības iestādēm saņemto ziņojumu skaits par zāļu nepieejamību, tostarp pieaugusi arī ziņošanas aktivitāte saistībā ar reformas ieviešanu.

Pēc otrdienas valdības sēdes Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) žurnālistiem norādīja, ka viņa Latvijas zāļu cenās saredz progresu, salīdzinot ar cenām pārējās Baltijas valstīs.

Viņa sacīja, ka, sākot zāļu cenu reformu, Latvija uz Igaunijas un Lietuvas fona ļoti negatīvi izcēlās ar ļoti augstām zāļu cenām, kas Latvijas iedzīvotājiem radīja nekonkurētspējīgu stāvokli, iegādājoties medikamentus.

Tāpat premjere atgādināja, ka no 1. jūlija farmaceita pakalpojuma maksu – 75 centus – par recepšu zālēm ar iepakojuma cenu līdz 10 eiro pilnā apmērā sāks segt no valsts budžeta.

“Tas būs ļoti liels un pozitīvs solis pretim mūsu iedzīvotājiem,” teica Siliņa.

Latvijā pašlaik ir 771 atvērta tipa aptieka un 64 aptieku filiāles, bet 2024. un 2025. gadā anulētas četras aptieku licences.

Attiecīgi Veselības ministrija secinājusi, ka jaunā zāļu uzcenojuma modeļa ieviešana nav veicinājusi aptieku un aptieku filiāļu skaita samazināšanos, bet vienlaikus līdz šim nav veicinājusi arī jaunu aptieku izveidi mazāk apdzīvotās vietās.

Pērn 11 mēnešos aptiekas no farmaceita pakalpojuma guvušas papildu ienākumus 4 147 584 eiro apmērā, tai skaitā pacienta maksājums veidoja 1 702 946 eiro, bet Nacionālā veselības dienesta maksājums – 2 444 337 eiro.

Vienlaikus dati rāda, ka par 62% atprečoto recepšu farmaceita pakalpojuma maksa nav iekasēta.

Veselības ministrija to saista ar pašreizējo kārtību, kas paredz farmaceita pakalpojuma maksu iekasēt tikai pirmajā receptes daļējas atprečošanas reizē.

Nozares pārstāvji vairākkārt aicinājuši noteikt, ka farmaceita pakalpojuma maksa par receptes apkalpošanu piemērojama nevis tikai pirmreizēji daļēji atprečojot recepti, bet par katru receptes atprečošanas gadījumu, sniedzot farmaceita pakalpojumu.

“Lai arī ceļā uz panākto mums ir bijušas ļoti asas diskusijas, pret mani personīgi pat vērsti draudi, – redzam, ka mērķtiecīgas rīcības un ministrijas, farmaceitu un uzņēmēju sadarbības rezultātā ieguvējs ir tieši pacients,” reformu komentē veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV).

Viņš uzsver, ka Veselības ministrijas turpmākais uzdevums ir turpināt strādāt pie ieviestā modeļa, to nostiprināt un pilnveidot, lai turpinātu mazināt iedzīvotāju izdevumus par medikamentiem.

Jaunais uzcenojuma modelis ir daļa no plašākiem zāļu pieejamības pasākumiem, ko valdība apstiprināja 2024. gada 16. janvārī.

Tie īstenoti četros virzienos: zāļu cenu veidošana, kompensācijas sistēma, vienlīdzīga pieejamība un informācija, kā arī farmaceitiskās aprūpes attīstība.

Jau ziņots, ka gada otrajā pusē valsts uzņemsies farmaceita pakalpojuma maksas segšanu pilnā apmērā par recepšu zālēm, kas maksā līdz 10 eiro, kā arī visām recepšu zālēm cilvēkiem ar pirmās grupas invaliditāti.