Kā informēja Ārlietu ministrijā (ĀM), otrdien Ukrainā, Kijivā, notika neformālā Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministru sanāksme, kurā piedalījās Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un valsts augstākās amatpersonas.

ES ārlietu ministri piedalījās atceres pasākumā Bučā, pieminot četrus gadus kopš Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem pilsētā, un publiskoja kopīgu paziņojumu.

Braže akcentēja, ka Buča uzskatāmi demonstrē Krievijas pastrādāto zvērību apmēru pret Ukrainas iedzīvotājiem.

Viņa uzsvēra, ka kara noziegumiem un noziegumiem pret cilvēci nav noilguma.

Latvijas ārlietu ministre piebilda, ka nemainīga Latvijas prioritāte joprojām ir lielāks spiediens uz Krieviju un visaptverošs atbalsts Ukrainai.

ĀM norāda, ka kopš 2022. gada februāra Latvijas kopējais atbalsts Ukrainai ir pārsniedzis 1 miljardu eiro jeb 0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

No tā vairāk nekā puse, 675 miljoni eiro, ir militārā palīdzība, savukārt humānā palīdzība un atbalsts Ukrainas valdībai sasniedz 92 miljonus eiro, atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem Latvijā – 304 miljonus eiro, bet reformu, attīstības un rekonstrukcijas atbalsts – 17 miljonus eiro.

Februārī Latvijas valdība nolēma piešķirt vēl 10 miljonus eiro NATO iniciatīvai “Purl”, savukārt martā – 6,8 miljonus eiro Ukrainas rekonstrukcijas atbalstam.

Ministri apsprieda Krievijas saukšanu pie atbildības par agresijas noziegumiem pret Ukrainu kā būtisku taisnīga un ilgstoša miera sastāvdaļu.

Diskusijā piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Andrijs Sibiha.

Braže tikšanās laikā pavēstīja par Latvijas nodomu kļūt par vienu no Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu pārvaldības komitejas dibinātājvalstīm.

Latvija 2026. gada 30. martā Eiropas Padomei ir paziņojusi par savu nodomu pievienoties paplašinātajam daļējam nolīgumam par Īpašā tribunāla agresijas noziegumam pret Ukrainu pārvaldības komitejas dibinātājvalstīm.

Tāpat Latvija kā ANO Drošības padomes dalībvalsts turpinās mudināt visas valstis izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai nodrošinātu atbildību par kara noziegumiem.

Latvija bija arī starp valstīm, kas 2025. gada 16. decembrī parakstīja Konvenciju par Starptautiskās prasību komisijas izveidi Ukrainai.

Braže uzsvēra, ka patlaban būtiska ir pēc iespējas ātrāka konvencijas ratificēšana, lai Prasību komisija varētu sākt darbu.

Pēc tam jāpaveic darbs, lai izveidotu fondu, no kura cietušajiem tiktu izmaksātas Prasību komisijas apstiprinātas kompensācijas.

Apspriežot ES iespējamo atbalstu diplomātiskajiem miera centieniem un situāciju Ukrainā uz vietas, tostarp kaujas laukā, kā arī enerģētikas, infrastruktūras un drošības sektoros, Braže norādīja, ka būtisks ir nepārtraukts divpusējais atbalsts pašreizējo un ilgtermiņa Ukrainas finansiālo vajadzību nodrošināšanai.

Arī šogad Latvija turpinās piešķirt vismaz 0,25% no IKP militārajai palīdzībai Ukrainai.

Viņasprāt, jāsāk jau tagad stiprināt Ukrainas enerģētikas sektoru, gatavojoties nākamajai ziemai.

Latvijas ārlietu ministre atzīmēja, ka svarīgi saglabāt politisko vienotību un konsekventi iestāties par sankciju režīma pastiprināšanu un 20. sankciju kārtas apstiprināšanu pēc iespējas ātrāk.

Ministri apsprieda arī jautājumus ar Ukrainas veterānu lietu ministri Natāliju Kalmikovu, akcentējot nepieciešamību pēc visaptverošas ES pieejas Ukrainas kara veterānu sociālajai iekļaušanai un viņu kompetenču izmantošanai aizsardzības un civilajā sektorā.

Veterānu un viņu ģimeņu loma būs nozīmīga valsts stabilitātei un atveseļošanās procesam, un tas, kā tiks veidota atbalsta sistēma, ietekmēs gan Ukrainas sabiedrības saliedētību, gan Eiropas drošību kopumā.

Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Latvija īsteno valsts atbalsta programmu Ukrainas karavīru ārstēšanai un medicīniskajai rehabilitācijai.

Ārstēšanu un rehabilitāciju Latvijā ir saņēmuši gandrīz 900 Ukrainas karavīri.

Braže tikās arī ar Ukrainas Prezidenta biroja vadītāju Kirilo Budanovu.

Kopīgajā paziņojumā puses atkārtoti apliecināja apņemšanos nodrošināt pilnīgu Krievijas atbildību par starptautisko tiesību pārkāpumiem Ukrainā.

ES dalībvalstu pārstāvji pieminēja masveida zvērību upurus Bučā – iedzīvotājus, kuri Krievijas īslaicīgās Kijivas reģiona daļas okupācijas laikā 2022. gadā tika pakļauti slepkavībām, spīdzināšanai, seksuālai vardarbībai un piespiedu deportācijām.

Paziņojumā atzinīgi vērtēts progress Eiropas Padomē virzībā uz Īpašā tribunāla par agresijas noziegumu pret Ukrainu darbības sākšanu un Starptautiskās kompensāciju komisijas izveidi Ukrainai.

ES ārlietu ministri pauda arī atbalstu Starptautiskās krimināltiesas izmeklēšanām par situāciju Ukrainā un aicināja visas valstis nodrošināt pilnīgu sadarbību ar tiesu.

Kopīgo paziņojumu parakstījusi ES augstā pārstāve Kaja Kallasa, kā arī Austrija, Beļģija, Bulgārija, Horvātija, Čehija, Kipra, Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Zviedrija un Ukraina.