Viņš atzīmēja, ka, neraugoties uz ģeogrāfisko attālumu un klimata atšķirībām, abu valstu stratēģiskie skatījumi ir cieši saskaņoti.

Kā kopīgos principus viņš minēja paļaušanos uz starptautiskajām tiesībām, ANO Statūtiem, teritoriālo integritāti, suverenitāti un brīvo tirdzniecību.

Braže uzsvēra, ka abu valstu attiecības balstās uz līdzīgu pieeju starptautiskajai kārtībai, tiesībām un valstu attiecībām, savukārt ekonomiskās attiecības pieaug gan divpusēji, gan ar reģionu.

Ārlietu ministre norādīja, ka Latvijai ir rezidējoši un nerezidējoši vēstnieki Dienvidaustrumāzijas reģionā un ka valstis cieši sadarbojas ANO, kā arī starp Eiropas Savienību (ES), Dienvidaustrumāzijas valstu asociāciju un Klusā un Indijas okeāna valstīm.

Ministri tikšanās laikā apsprieda prioritātes un pārrunāja ciešāku divpusējo ekonomisko saikņu stiprināšanu, kā arī Baltijas, ES un Dienvidaustrumāzijas reģionu sadarbību.

Braže atgādināja, ka Latvija ANO pievienojās 1991. gada 17. septembrī – dienā, kad ANO uzņēma arī Ziemeļkoreju un Dienvidkoreju, kas atspoguļoja aukstā kara ģeopolitiskās realitātes.

Latvijas ārlietu ministre uzsvēra Singapūras diplomāta Tomija Ko lomu.

Viņš kā ANO ģenerālsekretāra īpašais sūtnis darbojās padomju armijas izvešanas jautājumos Baltijā, un viņa ziņojumi kalpoja par pamatu ANO Ģenerālās asamblejas rezolūcijām, kas vienprātīgi atbalstīja armijas izvešanu.

Braže atzīmēja, ka kopš tā laika notiek ciešāka sadarbība ar Singapūru ANO.

Viņa pieminēja, ka Singapūra bija ANO Drošības padomē (DP) kā nepastāvīgā locekle 2000. gadu sākumā, un tas atšķiras no posma, kurā ir Latvija, jo jau pirmajos trīs mēnešos ANO DP ir nācies risināt vairākas starptautiskas krīzes.

“Tas ir praktisks darbs, kur mēs savstarpējās konsultācijās starp dažādiem reģioniem mēģinām noturēt un stiprināt starptautisko sistēmu, lai nebūtu tā, ka lielās valstis var vienpusēji pieņemt lēmumus un mēs pēc tam mēģinām ar to tikt galā,” sacīja Braže.

Singapūras ārlietu ministrs uzsvēra, ka valsts atbalstīja Latvijas dalību ANO DP.

Viņš sacīja, ka pasaulei patlaban vajadzīga mazo valstu balss, īpaši tādu valstu kā Latvijas, kas spējusi attīstīties sarežģītā ģeopolitiskajā vidē.

Balakrišnans arī pauda apbrīnu Latvijas tautai, kas “neskatoties uz gadsimtiem ilgiem pārbaudījumiem, spējusi saglabāt vienotību, identitāti, valodu un izcīnīt brīvību”.

Vizītes laikā Balakrišnans tikās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču un Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV), apmeklēja Okupācijas muzeju un nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa.