Foto un video: Lielajā pavasara tirgū vilina mīksti pūpoli un veselīgi vietējie produkti
Lielais pavasara gadatirgus Pētertirgū piektdien sākās, spīdot omulīgai saulītei, kas jaukajā laikā varēja izvilināt no mājām vēl vairāk pircēju.
liepajniekiem.lv
Pirms Lieldienām silts akcents uz āra galdiem bija daudzie pūpolu pušķi svētku rotai, kuru cenas svārstās no pusotra līdz divarpus eiro.
Pūpolu pārdevējas kautrējas un izvairās portālam liepajniekiem.lv savu preci izlielīt. Izdodas uzzināt, ka pūpolu aitiņām rotātos zarus sagriezt ar katru gadu kļūst arvien grūtāk, prasa vairāk laika un darba. Jo kārklu vienkārši nav.
“Kādreiz, kad visi grāvji bija aizauguši, varēja kaut ko vairāk sameklēt. Tagad visi tiek tīrīti, īsti jau nav, ko lauzt,”
izstāsta blakus esošā ziedu tirgotāja. Cik viņai zināms, jūras malā nemaz tā nevar iet un plēst kārklus.
Labi tas, ka tirgus apmeklētāji pūpolīšu buntes pērk. Arī izplaucēti zari ar maigi zaļām lapiņām ir pieprasīti mājas greznošanai uz Lieldienām.
Par eiro litrā daudzviet var iegādāties svaigas bērzu sulas. Uz daudziem galdiem – pirmie zaļumi. Ļaudis rosīgi pērk arī ievestās zemenes, kas esot ļoti saldas, un dienvidu augļus.
Vitamīniem bagāta arī dārzeņu audzētāja Aivara Renča produkcija, kurā vairumā vairāku veidu skābēti un marinēti kāposti.
Mājražotājs pastāsta, ka nekādas speciālas Lieldienu produkcijas viņam nav, taču cerot, ka pirms Lieldienām pircēju būs vairāk. Viņš atzīst, ka veikalā preces nopērkamas lētāk.
“Jaunie cilvēki vairāk pērk un novērtē mājās ražoto,”
viņš pastāsta.
Tirgus placī tiešām iegriežas jaunas ģimenes ar bērniem, tomēr galdus apstaigā visu paaudžu pircēji. “Mēs esam tirgus cilvēki,” saka senioru pāris Rita un Pēteris.
“Mums patīk viss vietējais. Paši kaut ko audzējam. Kas pietrūkst, pēc tā nākam uz tirgu. Netālu dzīvojam, pie reizes mums ir pastaiga un apgrozāmies cilvēkos,” Rita pastāsta.
Seniori izprot, kāpēc audzētāji un ražotāji prasa pietiekami augstu cenu – izmaksas taču jānosedz un vajag, lai maciņā arī kaut kas paliek.
Turklāt paši ir dzīvojuši laukos un zina, “cik tas darbs ir drausmīgs”.
“Degviela vien ko nemaksā,” piebilst Pēteris.
Viņi tomēr pārsvarā izvēlas tirgu, jo šī ir vietējā produkcija. “Veikalā šausmīgas visas tās ķīmijas. Kad palasa, kas rakstīts uz iepakojumiem, slikta dūša metas,” atzīst Rita.
Lieldienas svinēt abi brauks uz vasarnīcu pie bērniem, mazbērniem un mazmazbērniem, kur galdā obligāti būs pašu krāsotas olas, salātiņi un zaļumi – pavasarīgs un veselīgs ēdiens.