Pēdējās nedēļās Ukraina vairākkārt uzbrukusi Krievijas naftas pārstrādes un eksporta infrastruktūrai Baltijas jūrā Ustjlugas un Primorskas ostās.

Ukrainas bezpilota lidaparāti ir novirzījušies no kursa un atrasti Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā.

Neviena no šīm valstīm nav lūgusi Ukrainai pārtraukt uzbrukumus, kā to, kā tiek ziņots, darījuši citi sabiedrotie, taču ministri ir apsprieduši šo situāciju.

Krievija ir apsūdzējusi Baltijas valstis, ka tās ļauj Ukrainai izmantot savu gaisa telpu uzbrukumiem. Pulkvedis Kiviselgs to noliedza.

Ukraina apgalvo, ka tai ir informācija, ka Krievija apzināti novirza bezpilota lidaparātus uz Baltijas valstīm.

Kiviselgs teica, ka Ukrainai ir ieteikts izvēlēties uzbrukuma koridorus, kas nesaskaras ar Igaunijas robežām.

“Mēs esam ieteikuši izvēlēties uzbrukuma koridorus tā, lai tie neiekļūtu Igaunijas gaisa telpā, lai gan to pilnībā izslēgt nav iespējams. Krievijas pretgaisa aizsardzības darbība noteikti ir arī faktors, kāpēc droni nonāk šeit,” viņš teica Igaunijas sabiedriskajai televīzijai.

“Tajā pašā laikā šādas situācijas nevar pilnībā izslēgt, un drošākais veids, kā novērst bezpilota lidaparātu nokļūšanu Igaunijas teritorijā, ir pārtraukt Krievijas agresijas karu, kas atbrīvotu Ukrainu no nepieciešamības uzbrukt mērķiem mūsu tiešā tuvumā,” teica pulkvedis.

Kiviselgs sacīja, ka Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas infrastruktūrai ir bijuši salīdzinoši veiksmīgi, piespiežot abas ostas uz laiku vai pilnībā pārtraukt naftas termināļu darbību.

Piemēram, Ustjlugā tika bojātas četras no septiņām piestātņu vietām, samazinot naftas eksportu aptuveni par ceturto daļu.

“Tā kā ik dienas caur Baltijas jūru tiek transportēta Krievijas nafta aptuveni 150 miljonu dolāru vērtībā, tas ir nozīmīgs, lai gan, visticamāk, īslaicīgs ekonomisks trieciens, jo Krievija mēģinās novērst bojājumus nākamā mēneša laikā,” viņš teica.

Uzbrukumi ir arī efektīvi, jo Ukrainas dronu rūpniecība katru dienu var masveidā ražot dažādas tāldarbības uzbrukuma ierīces, teica pulkvedis.