Interese par šādiem kursiem ir liela, un to turpināšana būs atkarīga, vai pašvaldība tam arī turpmāk radīs finansējumu.

Izglītības pārvaldes Izglītības attīstības un metodiskā atbalsta centrs latviešu valodas sarunvalodas pilnveides nodarbības rīko katru gadu. Tās vada pensionēta latviešu valodas skolotāja Inese Ferstere.

Nodarbību dalībnieki pilnveido valodas prasmes ne tikai klasē, sarunājoties citam ar citu, bet dodas arī ārpus mācību telpām. Reālas dzīves situācijas veicina valodas lietošanu un apguvi.

“Esam bijuši Liepājas muzejā, Hoijeres kundzes viesu namā,”

atmiņā atsauc I. Ferstere, pēc tam pārrunāts, kas paticis, vai ieteiktu arī citiem apmeklēt šīs kultūrvietas utt.

Grupā ir ap 20 cilvēku, satikušies dažādu tautību pārstāvji – baltkrievi, krievi, ukraiņi, poļi. Viņi arī atklāj un iepazīst katras kultūras tradīcijas.

Nodarbībās tiek trenētas arī klausīšanās prasmes, tāpat kursanti apgūst praktiskas iemaņas – raksta iesniegumus un dažādas vēstules, gatavojas valsts valodas prasmes pārbaudēm.

“Nu jau visi prot A1 līmeni, pašlaik trenējam A2 valodas līmeni, bet dažiem jau ir B1 priekšzināšanas,”

pedagoģe uzteic savus kursantus un piebilst, ka attieksme pret mācībām ir augsta. Lielākā daļa nodarbības apmeklē regulāri, tāpat tiekot apzinīgi pildīti mājasdarbi.

Viena no kursantēm ir poliete Adriana Ciglere, kas Liepājā dzīvo jau aptuveni 12 gadus. Viņas vīrs ir latvietis, ģimenē aug meita.

“Atnācu uz kursiem novembrī. Es gandrīz vispār nerunāju latviski,”

viņa atzina.

Progress ir jūtams – Adriana jau nokārtojusi A1 līmeņa pārbaudi un gatavojas A2 eksāmenam. Viņa izmanto arī Nodarbinātības valsts aģentūras piešķirto iespēju apgūt latviešu valodu.

“Es gribu brīvi komunicēt ar cilvēkiem, lai nav uztraukuma, lai varu aiziet uz veikalu, uz izstādi, parunāt, pajautāt,” viņa skaidro motivāciju, piebilstot, ka cer nākotnē arī atrast darbu.

Adriana rūpīgi sekojusi līdzi, kad metodiskais centrs izsludinās pieteikšanos kursiem, un uzsver, ka viņai būtiski bija tas, ka tie ir bezmaksas. Adriana plāno mācības turpināt arī pēc kursu beigām.

“Mans mērķis ir šogad mācīties visu gadu un sasniegt vismaz B1 līmeni,”

viņa piebilst.

Aleksandra Kazakovska kursos mācās jau trīs mēnešus. Viņa priecājas par jau sasniegto: “Agrāk man bija ļoti grūti runāt, es kautrējos. Tagad esmu drošāka. Veikalā varu pateikt, ko man vajag, bērnudārzā ar audzinātāju runāju latviski.”

Ikdienā sieviete cenšas valodu praktizēt pēc iespējas vairāk. Arī ar kaimiņieni sarunājoties latviešu valodā.

Līdz šim valodu neesot apguvusi, jo principā pēc tās nav bijusi vajadzība – gan skolā varēja runāt krieviski, gan pēc tam arī, uzsākot darba gaitas, jo kolektīvā sarunvaloda bija vai nu krievu, vai itāļu.

Tagad Aleksandra nokārtojusi A1 valodas līmeni un gatavojas A2 valodas eksāmenam. Visgrūtākā esot runāšana, bet tādēļ, ka uztraukumā aizmirst kādu vārdu.

“Un tad ilgi domāju, kā nu bija! Visu var apgūt, vajag tikai mācīties un mācīties.”

Par seniores Valentinas Harikinas vēlmi kursos apgūt latviešu valodu draugi un tuvinieki brīnījušies. Jautājuši, kāpēc viņai to vajag, jo jau runā un saprot latviski.

“Jā, es it kā zināju latviešu valodu, bet gribēju augt savās prasmēs – pareizi izrunāt galotnes, lietot garumzīmes, arī apgūt gramatiku.”

Valentina ir dzimusi Lietuvā, jaunībā atbraukusi uz Rīgu, iestājusies medicīnas institūtā. Satikusi liepājnieku, apprecējusies un tā nokļuvusi vēju pilsētā. Tas bijis 1978. gadā.

“Mani mazbērni brīvi runā latviski. Kad tiekamies, sarunājamies latviešu valodā. Viņiem tas patīk, viņi mani vēl māca,”

smaidot stāsta Valentina, piebilstot, ka arī šādā veidā turpināšot praktizēt latviešu valodu.

Metodiskā centra Personības izaugsmes un pilnveides nodaļas vadītāja Agnese Lejniece uzsver, ka kursu galvenais mērķis ir, lai cilvēki valodu lietotu. Lai viņi saprot un var brīvi sarunāties, dzīvot šeit pilnvērtīgi.

Sākumā daudzi latviešu valodu zinājuši minimāli, taču progress esot acīmredzams.

“Bija cilvēki, kas knapi varēja sasveicināties, bet nu jau spēj uzturēt sarunu,”

kursantus uzteic A. Lejniece.

Pieprasījums pēc metodiskā centra kursiem esot liels. Svarīgs faktors daudziem ir tas, ka kursi ir bezmaksas.

“Mācības kopumā ir dārgas, tāpēc bezmaksas iespējas ir ļoti pieprasītas,” skaidro A. Lejniece.

“Kurzemes Vārds” noskaidroja, ka, piemēram, 120 kontaktstundu kursi izglītības un personīgās izaugsmes centrā “Pure Academy” izmaksā 440 eiro. Bet mācību centrā “Buts” patlaban komerckursus vispār nekomplektē, mācības norit vien ukraiņiem valsts projekta ietvaros.

Vai Izglītības pārvaldes metodiskais centrs kursus turpinās arī nākotnē, lielā mērā būs atkarīgs no finansējuma. Pašlaik tos nodrošina pašvaldība, un izmaksas ir ap diviem tūkstošiem eiro.