Korupcijas apkarošanas plānā solās stiprināt iepirkumu sistēmas uzraudzību un mazināt korupcijas riskus aizsardzības jomā
Valdība otrdien apstiprināja Korupcijas novēršanas un apkarošanas pasākumu plānu 2026. un 2027. gadam, kurā solīti pasākumi, lai stiprinātu publisko iepirkumu sistēmas uzraudzību un mazinātu korupcijas riskus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā un valsts aizsardzības jomā.
LETA
2024. gadā Eiropas starptautiska mēroga pētījumā šīs finanšu ietilpīgās jomas atzītas kā augsta korupcijas riska jomas ar iespējamu pārrobežu ietekmi.
Plāns paredz izvērtēt iespējamos risinājumus publiskas informācijas nodrošināšanai par kriminālprocesu virzību visos galvenajos posmos – no procesa uzsākšanas līdz notiesājošam spriedumam vai lietas izbeigšanai, vienlaikus ievērojot izmeklēšanas un personas datu aizsardzības intereses.
Paredzēts, ka izvērtējumā būs identificēti vismaz trīs konkrēti pasākumi vai risinājumi informācijas pieejamības uzlabošanai visās izmeklēšanas iestādēs, tostarp apsverot e-lieta.lv funkcionalitātes.
Aktuālais plāns paredz organizēt tematiski informatīvi seminārus mediju un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem par korupcijas risku un iespējamo interešu konflikta pazīmju identificēšanu, kā arī informācijas pārbaudi un darbu ar publiski un pieejamām datu bāzēm.
Nākamajā plānošanas periodā iecerēts veicināt valsts finansējuma partijām izlietojuma caurskatāmību, nodrošinot detalizētu datu publisku pieejamību par partiju izdevumiem.
Plāns arī paredz veikt sabiedriskās domas aptauju jautājumos par Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju saskarsmi ar korupciju dažādos sektoros un gatavību ziņot tiesībsargājošajām iestādēm par korupciju.
Plāns paredz nodrošināt vienotu pieeju un izpratni par pamatotiem informācijas atklātības un caurskatāmības principiem un to piemērošanu biedrībām un nodibinājumiem, kas saņem publisko finansējumu, īsteno deleģētus uzdevumus vai iesaistās publisko iepirkumu uzraudzībā, lai stiprinātu uzticamu pilsonisko līdzdalību un mazinātu interešu konflikta, slēptas ietekmes, korupcijas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskus.
Tuvākajos gados plānots sagatavot informatīvus materiālus par pacientu un viņu tuvinieku tiesībām un iespējam ziņot, ja ārstniecības persona pieprasījusi neoficiālus maksājumus vai citus prettiesiskus labumus.
Nākamajā plānošanas periodā iecerēts veikt nacionālo korupcijas risku novērtējumu atbilstoši Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas izstrādātajiem ieteikumiem.
Izstrādātas praktiskas vadlīnijas par valsts pārvaldes vērtībām un ētikas principiem un to piemērošanu praksē.
Īstenojot starpinstitūciju sadarbību, paredzēts veikt padziļinātu esošo korupcijas risku novērtējumu un pretkorupcijas pasākumu plānu analīze Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestādēs.
Tāpat solīts attīstīt mākslīgā intelekta (MI) risinājumus publisko iepirkumu uzraudzībā un kvalitatīvas iepirkumu tehniskās dokumentācijas izstrādē.
Tāpat paredzēts nodrošināt sabiedrības izglītošanas un izpratnes veicināšanas pasākumus plašsaziņas līdzekļu, darba devēju un sabiedrības informēšanai par trauksmes celšanu un trauksmes cēlēju aizsardzības pasākumiem, kā arī nosacījumiem to attiecināmībai.
Vienlaikus iecerēts izstrādāt mehānismu trauksmes cēlēju psiholoģiskā atbalsta nodrošināšanai kriminālprocesā.
Pretkorupcijas pasākumu plāns ir galvenais politikas plānošanas dokuments pretkorupcijas jomā Latvijā.
Tas ir īstermiņa politikas plānošanas dokuments, kura darbības periods salāgots ar Nacionālā attīstības plānu 2021.-2027. gadam, kā arī Eiropas Savienības fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda noslēgumu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) ir atbildīgā institūcija plānā paredzēto pasākumu izpildes koordinēšanā.