“Krievijas draudu saglabāšanās mūsu kontinentā, pastāvot atklāta kara iespējamībai, joprojām ir manas galvenās bažas attiecībā uz militāro gatavību,” atzina Mandons, uzstājoties parlamenta apakšpalātas Aizsardzības komitejas sēdē, kas bija veltīta likumprojektam par aizsardzības izdevumu palielināšanu no 2024. līdz 2030. gadam.

Saskaņā ar likumprojektu, ko valdība prezentēja trešdien, Francijas aizsardzības izdevumiem papildus 413 miljardiem eiro, kas paredzēti laikposmam no 2024. līdz 2030. gadam, būtu jāpievieno vēl 36 miljardi eiro.

Atsaucoties uz izlūkdienestu aplēsēm, Mandons norādīja, ka Krievija līdz 2030. gadam būs palielinājusi savu armiju un uzkrājusi ieročus.

Tiek prognozēts, ka Krievijas armija līdz 2030. gadam sasniegs 1,9 miljonus karavīru.

Salīdzinoši pērn Krievijas armijā bija 1,3 miljoni karavīru.

Krievijas tanku skaits 2030. gadā pieaugs līdz 7000, salīdzinot ar 4000 tankiem 2025. gadā, savukārt Krievijas jūras karaflotes kaujas kuģu skaits būs no 230 līdz 240, balstoties uz izlūkošanas datiem, prognozēja Mandons.

“Šis militārās plānošanas likums ir ļoti svarīgs mūsu līdzpilsoņu aizsardzībai. (..) Mēs atrodamies bīstamā periodā. Mums nevajag izraisīt trauksmi, bet vienkārši palielināt izpratni, jo mums ir nepieciešami ieguldījumi aizsardzībā,” paziņoja Mandons.

Mandons novembrī brīdināja, ka Francijai jābūt gatavai “zaudēt savus bērnus”, ņemot vērā Krievijas radītos draudus.

“Neierobežota spēka izmantošana” un “terorisma draudi” Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā arī attaisno aizsardzības pastiprināšanu, uzsvēra Mandons.

“Mēs vairs nevaram būt tikpat pārliecināti par amerikāņu apņemšanos nodrošināt mūsu drošību,” viņš teica, tomēr piebilda, ka dialogs ar ASV militārajām amatpersonām joprojām ir “augstas kvalitātes”.