Latvijas zinātniskās institūcijas arvien aktīvāk iesaistās starptautiskos sadarbības tīklos, pētniecības konsorcijos un programmās, tostarp Eiropas Savienības (ES) programmā “Apvārsnis Eiropa”, piesaistot arī ārvalstu finansējumu.

Tas liecina par pieaugošu Latvijas zinātnes redzamību un spēju konkurēt starptautiskā līmenī.

Salīdzinot ar iepriekšējiem starptautiskajiem novērtējumiem 2013. un 2019. gadā, eksperti konstatējuši progresu vairākās jomās.

Uzlabojusies pētniecības organizācijas kultūra, attīstīta zinātniskā infrastruktūra, kā arī pieaudzis zinātnisko publikāciju skaits un kvalitāte.

Tāpat Latvijas zinātnieki kļuvuši aktīvāki un konkurētspējīgāki starptautiskajos projektos.

Pozitīvi novērtētas arī pēdējos gados īstenotās reformas, tostarp jaunais doktorantūras modelis un zinātnisko institūciju konsolidācija, kas ļāvusi samazināt sadrumstalotību un efektīvāk koncentrēt resursus jomās ar augstu attīstības potenciālu.

Eksperti norādījuši, ka skaidrāk definēta doktorantūras loma veicina jauno pētnieku iesaisti zinātniskajā darbā.

Starptautisko izvērtējumu pēc IZM iniciatīvas veica 44 neatkarīgi ārvalstu eksperti, kuri analizēja Latvijas zinātnisko institūciju darbību laikā no 2019. līdz 2024. gadam.

Tika vērtēta pētniecības kvalitāte, tās sociālā un ekonomiskā ietekme, kā arī institūciju attīstības potenciāls un stratēģiskā virzība.

Kopumā novērtējumā piedalījās 40 zinātniskās institūcijas, tostarp visas Latvijas augstskolas, arī privātās.

Tā kā lielākās augstskolas vērtētas pa zinātnes nozarēm, kopējais izvērtēto vienību skaits sasniedza 62.

42% no vērtētajām vienībām saņēmušas ļoti labu vai izcilu novērtējumu.

Augstāko vērtējumu “5” jeb “izcili” saņēmuši divi institūti – Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūts (LU LFMI), kā arī konsolidētais Nacionālais pētniecības un inovāciju institūts, ko veido Latvijas Organiskās sintēzes institūts un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs.

Vienlaikus novērtējuma rezultāti tiek izmantoti arī praktiski, norādīja ministrijā.

Tie ir viens no kritērijiem zinātnes bāzes finansējuma sadalē.

Lielāku finansējumu saņem institūcijas ar augstākiem rezultātiem.

Finansēšanas modelī iekļauts arī izcilības koeficients, kas paredz papildu atbalstu augstāk novērtētajām organizācijām.

Tāpat starptautiskais novērtējums ietekmē doktorantūras attīstību – kopš 2024. gada doktorantūras skolas var veidot tikai tās augstskolas, kuras novērtētas vismaz kā spēcīgi nacionālie spēlētāji ar starptautisku atpazīstamību, norādīja ministrijā.

LU LFMI, kas atkārtoti saņēmis augstāko starptautisko novērtējumu, uzskata, ka valstij būtu jāievieš īpašs izcilības atbalsta mehānisms.

Izplatītajā paziņojumā institūta direktore Eva Eglāja-Kristsone norādīja, ka starptautiskais izvērtējums apliecina – Latvijā jau pastāv pasaules līmeņa humanitāro zinātņu centrs, taču nav skaidrs, vai valsts spēs šo izcilību noturēt ilgtermiņā.

Pēc institūta domām, ar pašreizējo bāzes finansējuma modeli un tajā iekļauto izcilības koeficientu nepietiek, lai nodrošinātu stabilu attīstību.

Ekspertu ziņojumā kā galvenās problēmas minēts nepietiekams finansējums, zems atalgojums un nestabilitāte nodarbinātībā.

LU LFMI uzsver, ka nepieciešams paredzams, vairāku gadu atbalsts, kas ļautu noturēt pētniekus, attīstīt jaunus virzienus un nodrošināt pēctecību.

Institūts atsaucas arī uz citu Eiropas valstu praksi, kur izcilības centriem tiek nodrošināts ilgtermiņa finansējums līdz pat desmit gadiem.

Institūta ieskatā, ja valsts aprobežosies tikai ar izcilības konstatēšanu, bet neieviesīs mērķtiecīgu atbalsta mehānismu, pastāv risks, ka sasniegtā izcilība ilgtermiņā netiks saglabāta.

Neatkarīgu un profesionālu novērtējuma izpildi nodrošināja starptautiska pētniecības un konsultāciju organizācija “Technopolis”.

Zinātnisko institūciju starptautiskais novērtējums veikts ar IZM un ES fondu atbalstu.