“Gan veto uzlikšana palīdzības maksājumiem Ukrainai, gan kopumā vienotas ārpolitikas izstrādē,” Ungārijas rīcību ES atgādināja Kudors.

Politologs atzīmē, ka medijs “The Insider” nācis klajā ar pētījumu par Orbāna iespējamo kādreizējo saistību ar organizēto noziedzību, kur ir bijusi kaut kāda komunikācija ar Krieviju.

Tas, pēc Kudora teiktā, saskan ar “The Insider” pētījumu, jo vēl 2008. gadā Orbāns bijis kritisks par Krievijas politiku Gruzijā, bet 2009. gadā Orbāns pēkšņi piedalījās partijas “Vienotā Krievija” kongresā Sanktpēterburgā, pēc kura viņa attieksme pret Krieviju principiāli izmainījās.

Tīmekļa izdevums “Politico”, atsaucoties uz tā rīcībā esošajām krievu dokumentu kopijām, šonedēļ vēstīja, ka Ungārijas valdība parakstījusi ar Krieviju līgumu par sadarbības paplašināšanu ekonomikā, tirdzniecībā, enerģētikā un kultūrā.

Vienlaikus Kudors neuzskata, ka Orbāna partija uzvarēs 12. aprīlī gaidāmajās Ungārijas parlamenta vēlēšanās.

Līdz ar to šādam dokumentam varētu nebūt arī nekādas tālejošas sekas.

Kudors prognozē, ka uzvarēs Orbāna lielākais konkurents, opozicionārs Pēters Maģārs, kurš, uzvarot vēlēšanās, pārskatīs jebkuru līgumu un citus dokumentus, kas saistīti ar Krieviju.

Taču, ja Orbāns tomēr uzvarēs, ES būs nopietni jāpārskata tās attiecības ar Ungāriju.

“Tad tas būs jauns precedents, un es domāju, ka tas nebūs vienkāršs process, ir iespējama liela turbulence, bet skaidrs, ka tā tas nevar turpināties,” sacīja Kudors.

Savukārt, ja Ungārijā parādīsies aizdomas, ka vēlēšanas bijušas negodprātīgas, tas var izraisīt plašus sabiedrības protestus, min Kudors.

Vienlaikus viņš neizslēdz, ka tad, ja Orbāns zaudēs, viņš var aicināt savus atbalstītājus uz kādiem nemieriem.

Parlamenta vēlēšanas Ungārijā gaidāmas 12. aprīlī.

Jau vēstīts, ka saskaņā ar “Politico” rīcībā esošo informāciju pēc sarunām Maskavā pagājušā gada decembrī 12 punktu sadarbības plānu, kas līdz šim nav nodots atklātībai, parakstījis Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sījārto un Krievijas veselības ministrs Mihails Muraško.

Dokumentā minēta kodoldegviela, izglītība, sports un citas sadarbības jomas.

Tikšanās Maskavā, kas notika 9. decembrī, jau bija 16.Krievijas un Ungārijas starpvaldību komisijas sēde.

Ekonomiskās sadarbības komisija tika izveidota vēl 2005. gadā, un tās sēdes parasti notika reizi gadā.

Taču starp 14. sēdi 2021. gadā un 15. sēdi 2024. gadā bija pārtraukums.

Uz jautājumu par dokumenta saturu Sījārto atbildējis, ka Ungārijas divpusējo sadarbību ar citām valstīm “nosaka nacionālās intereses, nevis liberālo mediju spiediens”.

Savukārt Krievijas Ārlietu ministrija uz “Politico” jautājumiem nav atbildējusi.

Krievija un Ungārija cita starpā vienojušās par nepieciešamību “lauzt negatīvo tendenci abpusējā tirdzniecībā”, ko radījušas ES sankcijas pret Maskavu, kas noteiktas, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā.

Vienošanās paver iespējas Krievijas uzņēmumiem īstenot Ungārijā projektus enerģētikas un ūdensapgādes jomās.

Tā paredz sadarbību arī naftas, dabasgāzes un kodoldegvielas piegādēs.

Ungārija piekritusi izpētīt iespējas pastiprināt krievu valodas apgūšanu, piesaistot krievu skolotājus, kā arī akadēmiskās apmaiņas programmu paplašināšanu.

Puses apņēmušās veicināt apmaiņu arī sportā un cirka mākslā un vienojušās par sadarbības plānu 2026. un 2027. gadam.

Tomēr vienā no dokumentiem uzsvērts, ka tuvināšanās ar Krieviju nedrīkst būt pretrunā ar saistībām, ko Ungārija uzņēmusies kā ES dalībvalsts.

Tikmēr aģentūra “Bloomberg” otrdien ziņoja, ka 2025. gada oktobrī Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns piedāvājis Krievijas diktatoram Vladimiram Putinam palīdzēt “jebkādā iespējamajā veidā” un nosaucis Ungāriju par pelīti blakus krievu lauvam.