Džūlija Lote Lapka
"Kurzemes Vārds"
Zobārste Agnese Pušpure ar smaidu atzīst – šie zobi nereti sagādā raizes ne tikai pacientiem, bet arī zobu speciālistiem.
Par zobu uzzina nejauši
Dažiem cilvēkiem gudrības zobi nekad neizaug, citiem tie rada sāpes vai iekaisumus, bet vēl citi ar tiem nodzīvo visu mūžu bez jebkādām problēmām.
Zobārste A. Pušpure skaidro, ka gudrības zobi būtībā ir tādi paši zobi kā pārējie, tikai to šķilšanās notiek daudz vēlāk.
“Tie ir zobi, kas neaug bērnībā, bet gan sāk augt tad, kad paliekam gudrāki,”
viņa pajoko.
Medicīniski tos gan sauc par trešajiem molāriem, un tie ir pēdējie zobi zobu rindā.
Patiesībā šo zobu attīstība sākas ļoti agri. Tāpat kā pārējo zobu gadījumā, arī gudrības zobu aizmetņi veidojas jau embrija attīstības laikā, kad bērns vēl atrodas mammai puncī. Tomēr tas nenozīmē, ka tie noteikti izaugs.
“Ne visiem ir šie zobi.
Man pašai šo zobu nav un nekad arī nebūs. Citiem cilvēkiem savukārt var izaugt viens, divi, trīs vai pat visi četri gudrības zobi. Retākos gadījumos var veidoties arī papildu zobs – tā sauktais virsskaita zobs,” skaidro zobārste.
Tas nozīmē, ka cilvēkam var būt pat deviņi dzerokļi vienā žokļa pusē, lai gan šādas situācijas ir ļoti retas.
Gudrības zobi parasti sāk šķilties jauniešu vecumā, visbiežāk ap 18 līdz 25 gadiem, kad jau izauguši pārējie pastāvīgie dzerokļi. Tomēr stingras robežas nav, un dažkārt šie zobi parādās agrāk vai vēlāk.
“Protams, mūsdienās jauniešiem šie zobi aug tad, kad visi septītie zobi ir izauguši. Bet nav tā, ka šie zobi sāk vai beidz augt kādā konkrētā vecumā.
Tie aug tad, kad aug, un viss,”
speciāliste piebilst.
Bieži vien cilvēks pat nepamana, ka gudrības zobs veidojas, jo tas var atrasties dziļāk žokļa kaulā vai augt ļoti lēni.
Nereti par to esamību uzzina pavisam nejauši – piemēram, veicot rentgena izmeklējumu cita zoba ārstēšanas laikā.
Zobārste stāsta, ka dažkārt tas var pat ietekmēt ārstēšanas plānus. Viņai pašai atmiņā palicis gadījums, kad paciente plānoja protezēšanu pēc citu zobu zaudēšanas, bet rentgenā atklājās, ka konkrētajā vietā vēl varētu izaugt gudrības zobs.
Gudrības zobiem raksturīgs ļoti atšķirīgs novietojums. Tie var izaugt taisni, slīpi vai pat pilnīgi horizontāli.
“Šie zobi var būt novietoti arī guļus,”
skaidro A. Pušpure.
Ja zobs nerada spiedienu un neizraisa iekaisumu, cilvēks par to var pat nezināt. Taču gadījumos, kad tas spiež uz blakus esošajiem zobiem vai paliek daļēji iesprostots smaganā, var rasties sāpes, pietūkums un iekaisums.
Grūti piekļūt un iztīrīt
Sabiedrībā bieži pastāv uzskats, ka gudrības zobi noteikti jāizrauj, taču zobārsti uzsver – tas nav obligāti visos gadījumos.
Lēmums par to, vai zobs jāatstāj vai jāizņem, vienmēr jāpieņem individuāli, izvērtējot konkrēto situāciju.
“Ir jāizvērtē novietojums, vai tie spiež zobus, vai nāk taisni, vai mutē ir vieta, vai smaganā no tiem neveidojas iekaisums,” norāda A. Pušpure.
Dažiem cilvēkiem šie zobi izaug pilnīgi taisni un neizraisa nekādas problēmas, tāpēc tie var palikt mutē visu mūžu.
Tomēr nereti tie rada dažādus sarežģījumus. Gudrības zobs var spiest uz pārējiem zobiem un radīt zobu rindas sablīvēšanos.
“Ja aug gudrības zobs, tad tas spiežas virsū galējiem zobiem, kā rezultātā tiek saspiesti visi zobi. Tad zobi paliek šķībāki,”
skaidro zobārste.
Šādās situācijās gudrības zobu parasti izrauj, bet pārējo zobu stāvokli nepieciešamības gadījumā koriģē ar ortodontisku ārstēšanu.
Vēl viena bieži sastopama problēma ir daļēji izšķīlies zobs, ap kuru smaganā veidojas neliela kabatiņa. Tajā uzkrājas baktērijas un pārtikas atliekas, kas var izraisīt iekaisumu.
Šādos gadījumos zobu saglabāt parasti nav iespējams vai arī tas nav lietderīgi.
Gudrības zobi atrodas pašā mutes dobuma aizmugurē, tāpēc tiem ir daudz grūtāk piekļūt ar zobu birsti un zobu diegu. Tas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc tie bieži bojājas.
Speciāliste uzsver, ka šie zobi nereti ir arī nedaudz mīkstāki un mēdz izaugt jau ar bojājumiem. Turklāt to atrašanās vieta nozīmē, ka aplikums un baktērijas tur uzkrājas vieglāk.
Šie zobi bieži kļūst par izaicinājumu ne tikai pacientam, bet arī zobārstam.
“Tie mutes dobumā atrodas ļoti tālu, un līdz ar to ir arī grūtāka piekļuve. Ne visi var arī pietiekami plaši atvērt muti,”
skaidro zobārste.
Pacienti bieži sūdzas, ka šos zobus ir grūti iztīrīt un ka tajos ātri veidojas aplikums vai kariesa bojājumi. Tāpēc nereti gadās, ka gudrības zobi tiek izrauti nevis tāpēc, ka tie aug nepareizi, bet gan tāpēc, ka tos vienkārši nav iespējams pietiekami labi uzturēt veselus.
Ja gudrības zobs tomēr izaug pareizi un paliek mutē, mutes higiēnai jāpievērš īpaša uzmanība.
“Ja zobiņi tomēr izauguši labi, tad noteikti jāpiedomā pie zobu birstes izvēles,”
iesaka zobārste.
Bieži vien ieteicams papildus parastajai zobu birstei izmantot arī mazāku birstīti, ar kuru vieglāk piekļūt grūti aizsniedzamajām vietām.
Rauj bez vispārējās anestēzijas
Ja gudrības zobs rada problēmas vai ir stipri bojāts, zobārsts var ieteikt to izņemt. Daudzi pacienti par šo procedūru satraucas, tomēr lielākajā daļā gadījumu tā ir samērā vienkārša.
Pie mums gudrības zobu raušana nenotiek tā, kā redzam amerikāņu smieklīgajos video – ar vispārējo anestēziju, kas pēc tam atraisa arī mēli.
Visbiežāk gudrības zobu izrauj ar lokālo anestēziju, kas pilnībā konkrēto vietu padara nejūtīgu pret sāpēm.
Vispārējo anestēziju izmanto tikai izņēmuma gadījumos – piemēram, ja pacientam ir ļoti izteiktas bailes vai ja procedūra ir īpaši sarežģīta.
Ja zobs ir pilnībā izšķīlies un tā saknes nav ļoti līkas, to var izraut arī parasts zobārsts.
Savukārt sarežģītākos gadījumos nepieciešama neliela ķirurģiska operācija.
“Ja zobs ir tikai drusku palīdis ārā un vēl ir apklāts ar smaganu, tad ķirurgs operē – griež kaulu, taisa lēveri un tad zobu izceļ ārā,”
teic zobārste.
Procedūras sarežģītība var būt atkarīga arī no pacienta vecuma, zoba novietojuma un sakņu formas.
Lai gan gudrības zobiem nav būtiskas funkcionālas nozīmes košļāšanā, katrs gadījums tomēr jāizvērtē individuāli.
Taču dažkārt gudrības zobs var kļūt par noderīgu balsta zobu, ja mutē trūkst citu dzerokļu. Tāpēc pirms lēmuma pieņemšanas vienmēr svarīgi rūpīgi izvērtēt situāciju un apspriest to ar zobārstu.
Sliktas elpas cēloņi
Mutes dobuma higiēna
Viens no visbiežākajiem sliktas elpas iemesliem ir nepietiekama mutes dobuma higiēna.
Mutes dobumā dzīvo simtiem dažādu baktēriju, kas sadala pārtikas atliekas un izdala sēra savienojumus – tieši tie rada nepatīkamo aromātu.
Īpaši problemātisks ir aplikums uz zobu virsmām un mēles, kur baktērijas var veidot biezu aplikuma slāni.
Ja šīs vietas netiek regulāri tīrītas, baktēriju un pārtikas atlieku sadalīšanās procesi pastiprina nepatīkamu elpas aromātu.
Saglabāt svaigu elpu var, regulāri tīrot zobus un mēli, kā arī izmantojot zobu diegu vai starpzobu birstīti. Pēc ēdienreizēm mute arī jāskalo.
Smaganu veselība
Sliktu elpu mēdz izraisīt arī smaganu iekaisums (gingivīts) vai periodontīts, jo smaganās veidojas kabatiņas, kurās uzkrājas baktērijas un aplikums.
Pazīmes var būt asiņošana zobu tīrīšanas laikā, apsārtums, pietūkums un pastāvīgi slikta elpa.
Ja smaganu asiņošana vai slikta elpa saglabājas ilgstoši, nepieciešama profesionāla palīdzība, jo tas var liecināt par nopietnāku iekaisumu.
Bet līdz tam ieteicams izvēlēties lietot maigas zobu birstes, ārstnieciskās zobu pastas un mutes skalojamos līdzekļus. Par sliktu nenāks arī regulāras zobārsta un higiēnista vizītes.
Sausa mute
Sausa mute rodas nepietiekamas siekalu izdalīšanās dēļ un ir biežs sliktas elpas iemesls.
Siekalas palīdz attīrīt mutes dobumu, neitralizēt skābes un aizskalot pārtikas atliekas. Ja to ir par maz, baktērijas vairojas straujāk un veidojas nepatīkams aromāts.
Sausa mute bieži novērojama senioriem, kuri mēdz lietot noteiktus medikamentus, kas samazina siekalu izdalīšanos.
Tāpēc iesakāms daudz dzert ūdeni un ierobežot alkohola un kofeīna lietošanu. Šoreiz par labu nāktu arī kāda košļājamā gumija vai mutes mitrinošie geli.
Elpceļi
Arī elpceļu slimības, piemēram, hroniskas iesnas, deguna blakusdobumu iekaisums vai kakla infekcijas var būt ietekmējošs faktors.
Elpceļos uzkrājas gļotas un baktērijas, kuru notecēšana rīklē rada nepatīkamo aromātu.
Ja slikta elpa saglabājas kopā ar ilgstošām iesnām, sāpēm vai diskomfortu deguna un kakla apvidū, ieteicams vērsties pie otolaringologa, lai precizētu cēloni un saņemtu atbilstošu ārstēšanu.
Gremošanas sistēma
Ne vienmēr slikta elpa rodas tikai mutes dobumā – iemesls var būt arī gremošanas sistēmas traucējumi.
Tas var būt saistīts ar kuņģa atvilni jeb refluksu, kad kuņģa skābe nonāk barības vadā vai pat mutes dobumā, radot skābu vai rūgtu elpas aromātu.
Ja simptomi saglabājas kopā ar gremošanas traucējumiem, ieteicams konsultēties ar ģimenes ārstu vai gastroenterologu, jo šādos gadījumos ar mutes kopšanu vien nepietiks.
Avots: “Euroaptieka”
