Lai gan sarunas ir devušas maz rezultātu, Budanovs pauda optimismu, ka puses joprojām virzās uz miermīlīgu risinājumu.

Intervijā aģentūrai viņš pauda, ka, viņaprāt, arī Krievija vēlas izbeigt karu.

“Viņi saprot, ka karam ir jābeidzas. Tāpēc viņi ved sarunas,” sacīja bijušais Ukrainas militārā izlūkdienesta vadītājs. “Es uzskatu, ka tas neprasīs daudz laika,” viņš piebilda.

Budanovs atzina, ka abas puses līdz šim saglabājušas maksimālistiskas pozīcijas ar ASV starpniecību notikušajās sarunās, taču pauda pārliecību, ka pozīcijas tuvināsies, meklējot kompromisu.

Krievijai ir skaidrs stimuls panākt vienošanos, sacīja Budanovs.

“Atšķirībā no mums viņi tērē savu naudu,” norādīja kancelejas vadītājs. “Tās ir milzīgas summas – triljoni.”

Budanovs nevēlējās minēt, kāds varētu izskatīties iespējamais kompromiss teritoriju jautājumā, kas sarunās ir visgrūtākais, norāda izdevums.

“Galīgais lēmums vēl nav pieņemts,” sacīja Budanovs, “taču principā visi tagad skaidri saprot pieļaujamā robežas. Tas ir milzīgs progress.”

Tiesa, kā norāda divi Kremlim tuvi “Bloomberg” avoti, sarunās ir panākts neliels progress, un diskusijas par drošības garantijām Kijivai lielā mērā ir apstājušās.

Vienīgais taustāmākais šā gada sarunu rezultāts bija tas, ka abas puses izklāstīja otrai pusei nepieņemamas nostājas, sacīja viens no aģentūras sarunbiedriem.

Tomēr Budanovs par galveno sasniegumu sarunās nosauca ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pastāvīgo līdzdalību starpnieka statusā.

Viņš sacīja, ka Trampa īpašie sūtņi Stīvs Vitkofs un Džareds Kušners nākamnedēļ ieradīsies Kijivā.

Krievijas ekonomika saskaras ar pieaugošu spiedienu, ko rada budžeta deficīta palielināšanās milzīgo militāro izdevumu dēļ.

Naftas cenu kāpums Irānas dēļ ir devis Maskavai finansiālu ieguvumu, kas varētu mazināt spiedienu, kas saistīts ar kara finansēšanu, norāda “Bloomberg”.

Budanovs uzskata, ka šis ieguvums būs īslaicīgs, jo karš Tuvajos Austrumos var drīz beigties.