Kā aģentūrai LETA pavēstīja CVK, tikšanās laikā tika pārrunāti aktuālie sagatavošanās jautājumi, uzsverot vienotas izpratnes nozīmi vēlēšanu organizēšanā visā valstī. Īpaša uzmanība tika pievērsta vēlēšanu iecirkņu komisiju veidošanai, praktiskajai darba organizācijai un publiskajā telpā izskanējušajiem jautājumiem par vēlēšanu norisi.

CVK informē, ka 16 pašvaldībās pieteikšanās darbam vēlēšanu iecirkņos jau ir noslēgusies, savukārt pārējās pašvaldībās tā vēl turpinās. Vienlaikus komisija no visām 42 pašvaldībām ir saņēmusi tāmes vēlēšanu nodrošināšanai nepieciešamajam finansējumam, kas ļauj turpināt sagatavošanās darbus bez kavējumiem.

Pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītāji sanāksmē atzina, ka atsevišķos gadījumos izaicinājumus rada darbinieku piesaiste un darba slodzes plānošana, tomēr kopumā nozīmīgu šķēršļu vēlēšanu sagatavošanai nav. CVK norāda, ka nav identificēti apstākļi, kas varētu traucēt iecirkņu komisijām profesionāli veikt savus pienākumus.

CVK priekšsēdētājs Māris Zviedris uzsvēra, ka būtiskākais ir nodrošināt vienotus principus un skaidru procesa izpratni visā Latvijā. Tāpēc CVK regulāri tiekas ar pašvaldību vēlēšanu komisiju vadītājiem, lai savlaicīgi pārrunātu praktiskos jautājumus un novērstu iespējamas neskaidrības.

Viņš arī norādīja, ka vēlēšanu organizēšana notiek mainīgos apstākļos, taču CVK mērķis ir tiem pielāgoties un nodrošināt vēlēšanu procesa drošību, caurspīdīgumu un sabiedrības uzticēšanos.

CVK plāno arī turpmāk rīkot regulāras tikšanās ar pašvaldību vēlēšanu komisijām, lai nodrošinātu savlaicīgu informācijas apmaiņu un praktisku gatavību vēlēšanu norisei visā valstī.

Jau ziņots, ka rudenī notiks Saeimas vēlēšanas, kurās balsis skaitīs manuāli. Nodrošināt manuālu balsu skaitīšanu rosināja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, piesaucot bažas par informācijas tehnoloģiju ietekmēšanas riskiem. Atbilstoši pašlaik spēkā esošajam normatīvajam regulējumam lēmums par balsu skaitīšanas veidu būtu jāpieņem CVK, tomēr tā nolēma lēmuma pieņemšanu pāradresēt Saeimai.

Rinkēvičs šādu aicinājumu viņš nāca klajā pēc tam, kad iepazinās ar Eiropas Prokuratūras (EPPO) sniegto informāciju saistībā ar iespējamiem pārkāpumiem IT iepirkumos un to iespējamo ietekmi uz 2026. gada Saeimas vēlēšanu procesu.

Valsts policija EPPO sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Kā drošības līdzekli apcietinājumu piemēroja publisko iepirkumu speciālistam Ainaram Bideram, bijušajam Valsts digitālās attīstības aģentūras direktoram Jorenam Liopam un “Corporate Solutions” uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam.

Kriminālprocess sākts pērn gada nogalē, un tas kvalificēts pēc Krimināllikuma pantiem par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju lielā apmērā organizētā grupā.

Pēc izmeklēšanā iegūtās informācijas, organizēta personu grupa noslēgusi nelikumīgu slepenu vienošanos, lai iepriekš noteiktu uzvarētājus publiskajos iepirkumos vismaz sešos projektos, ko finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds, līdz 1,5 miljonu eiro apmērā. Pastāv aizdomas, ka līgumi nelikumīgi nodrošināti ar valsts amatpersonu palīdzību, savukārt nelikumīgi iegūtā peļņa sadalīta starp iesaistītajiem.

EPPO preses paziņojumā bija teikts, ka dažu projektu īstenošana var radīt arī potenciālus valsts drošības riskus, jo tie varētu ietekmēt vēlēšanas un demokrātiskās procedūras.