Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijā otrdien koledžas vadītājs Mariks Petrušins norādīja, ka jauniešu fiziskās sagatavotības līmenis pēdējos gados samazinās.

Lai gan aptuveni 10% līdz 15% kandidātu ir ļoti labā fiziskā formā, bieži vien ar sporta pieredzi, lielai daļai topošo kadetu ir grūtības izpildīt pat minimālās prasības, viņš stāstīja.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem kandidātiem uz dienestu iekšlietu sistēmā jāizpilda četri fiziskās sagatavotības normatīvi, ko vērtē desmit ballu skalā.

Kopumā jāiegūst noteikts punktu skaits, lai kvalificētos dienestam.

Normatīvi ir diferencēti pēc dzimuma un vecuma grupām, lai nodrošinātu objektīvu novērtējumu.

Tomēr praksē arvien biežāk nākas saskarties ar situāciju, ka kandidāti šīs prasības neizpilda.

Fiziskās pārbaudes neiztur aptuveni 30% pretendentu.

Lai risinātu šo problēmu, pēdējos gados ir ieviestas izmaiņas, kas ļauj uzņemt kandidātus arī ar nepilnīgi izpildītiem normatīviem, ja pārējās prasības ir izpildītas un katrā disciplīnā iegūts vismaz viens punkts.

Šī pieeja laika gaitā ir kļuvusi arvien elastīgāka – ja 2018. gadā bija pieļaujams neizpildīt trīs punktus no noteiktā minimuma, tad šobrīd atļauta novirze līdz sešiem punktiem.

Koledžas vadītājs uzskata, ka fiziskās sagatavotības prasības nav pārmērīgas.

Lai sasniegtu minimālo līmeni, nepieciešams, piemēram, izpildīt astoņas pievilkšanās pie stieņa, 32 līdz 36 reizes veikt roku saliekšanu un iztaisnošanu balstā guļus, noskriet 100 metrus aptuveni 14,3 līdz 14,5 sekundēs, izpildīt atspoles skrējienu un veikt trīs kilometru krosu 15 minūtēs.

Vienlaikus Petrušins norādīja, ka, sākot mācības, jauniešu fizisko formu iespējams uzlabot salīdzinoši īsā laikā.

Piemēram, vienā kadetu grupā no 22 jauniešiem sākotnēji desmit nespēja izpildīt minimālos normatīvus, bet pēc mēneša to skaits saruka līdz trim.

Ņemot vērā novēroto, koledža aicina stiprināt vispārējo fizisko sagatavotību jau skolas līmenī, īpaši uzsverot nepieciešamību atjaunot vērtēšanas sistēmu sportā.

Pēc Petrušina domām, skaidrs un saprotams vērtējums ar atzīmēm kalpotu kā motivācija skolēniem sasniegt noteiktu fiziskās sagatavotības līmeni.

Koledžā uzsver, ka šāda pieeja palīdzētu jauniešiem labāk sagatavoties ne tikai dienestam iekšlietu sistēmā vai Nacionālajos bruņotajos spēkos, bet arī veicinātu vispārēju veselību un fizisko attīstību.

Tāpat tas mazinātu situācijas, kad jauniešiem, sākot dienestu, rodas grūtības izpildīt pamatprasības.

Robežsardzes koledža uzskata, ka fiziskās sagatavotības vērtēšanai ar atzīmēm būtu jābūt ieviestai vismaz vidējās izglītības posmā, lai jaunieši savlaicīgi attīstītu nepieciešamās prasmes un būtu gatavi turpmākajām profesionālajām prasībām.