Abiem Kurzemes apgabaltiesa piemēroja naudas sodu attiecīgi 11 100 eiro un 18 500 eiro apmērā.

Prokuratūrā aģentūru LETA informēja, ka 2025. gada 17. septembrī Kurzemes apgabaltiesa, izskatot prokuratūras apelācijas protestu, lēma atcelt Kurzemes rajona tiesas 2024. gada 25. novembra attaisnojošo spriedumu un atzīt par vainīgu valsts iestādes amatpersonu par neizpaužamu ziņu izpaušanu un IT uzņēmuma valdes locekli par valsts amatpersonas uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas.

Kurzemes apgabaltiesa Gobam piemēroja naudas sodu un aizliegumu ieņemt amatus publisko iepirkumu komisijā uz vienu gadu un sešiem mēnešiem.

Savukārt IT uzņēmuma valdes loceklim piemērots naudas sods.

Saskaņā ar apsūdzību Kadžulis uzkūdījis Gobu, kurš bija atklāta konkursa iepirkuma komisijas priekšsēdētājs, izpaust neizpaužamas ziņas – vēl neizsludināta iepirkuma tehniskajā specifikācijā ietvertās pakalpojumam izvirzītās prasības, nolikumā ietvertās prasības un līguma izpildes prasības.

Savukārt citā krimināllietā Kadžulis ar pirmās instances tiesas nolēmumu ir atzīts par vainīgu valsts amatpersonas uzkūdīšanā izpaust neizpaužamas ziņas, kas nav valsts noslēpums, lai gan attiecīgā amatpersona bija brīdināta par ziņu neizpaušanu un saskaņā ar likumu atbildīga par to glabāšanu, un sodīts ar sabiedrisko darbu uz 150 stundām.

Šis spriedums ir pārsūdzams.

“SOAAR” vadītājs Kadžulis norāda, ka 2020. gadā NVD vērsās pie uzņēmuma pēc konsultācijām par iespējām mazināt problēmas “e-veseliba.lv” sistēmās.

Lūgtās konsultācijas uzņēmums sniedza bez atlīdzības, sagatavojot rakstveida dokumentu ar konkrētām tehniskām prasībām, kas būtu izvirzāmas sistēmu uzturētājiem.

Šīs prasības NVD esot izmantojis un turpina izmantot savos iepirkumos, par ko iespējams pārliecināties publiski pieejamajā iepirkumu dokumentācijā.

Viņš uzsver, ka “SOAAR” nav piedalījies nevienā NVD iepirkumā un nav izstrādājis sistēmas šai iestādei, tostarp nav bijis saistīts ar “e-veseliba.lv” sistēmām.

Tāpat ne uzņēmums, ne viņš neesot guvuši nekādu labumu no sadarbības ar NVD vai minētajām sistēmām.

Kadžulis atzīmēja, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieprasījuma sniedzis atzinumu, ka konkrētā informācija nav un nevarēja būt neizpaužamas ziņas.

Līdzīgu pozīciju lietā esot paudis arī pats NVD, iesniedzot iestādes normatīvo aktu, kurā šāda informācija nav noteikta kā neizpaužama vai ierobežotas pieejamības informācija.

Vienlaikus Kadžulis apgalvo, ka KNAB izmeklētāja Aleksandra Urajeva un prokurores Rita Grigāne un Jānis Omuls minētās konsultācijas kvalificējuši kā noziedzīgu nodarījumu – uzkūdīšanu izpaust neizpaužamas ziņas par “e-veseliba.lv” sistēmām.

Viņš uzsver, ka konsultāciju sniegšanas laikā saņēmis iepirkuma nolikuma sagatavi, kuru neesot pieprasījis. Tāpat viņš norāda, ka IUB un NVD dokumenti, kas, viņaprāt, ir būtiski pierādījumi, netika ņemti vērā.

Kadžulis arī norāda, ka Kurzemes rajona tiesa 2024. gada 16. decembrī konstatēja, ka “SOAAR” sniegtajās konsultācijās nav notikušas noziedzīgas darbības, un viņu pilnībā attaisnoja.

Taču, pēc Kadžuļa apgalvotā, kad lieta nonāca Kurzemes apgabaltiesā, tā neesot ņēmusi vērā IUB un NVD dokumentus kā vērā ņemamus un minētajā saskatīja noziegumu un atzina viņu par vainīgu uzkūdīšanā izpaust neizpaužamas ziņas par “e-veseliba.lv” sistēmām.

Kadžulis pauž, ka pārsūdzēja apgabaltiesas spriedumu Augstākajā tiesā un pamatojumā norādīja, ka apgabaltiesa nav ņēmusi vērā, pēc Kadžuļa teiktā, izšķirošus pierādījumus, proti, IUB atzinumu un NVD aktu.

Augstākā tiesa atstāja negrozītu apgabaltiesas spriedumu, ar kuru uzlikts sods 11 100 eiro apmērā.

Uzņēmējs apgalvo, ka jau pašā sākumā ar šo lietu notikušas grūti izskaidrojamas lietas, piemēram, kad KNAB telpās izmeklētāja Urajeva Kadžuļa advokāta klātbūtnē norādījusi, ka viņa nespējot saskatīt minētajā noziegumu, bet uz viņu tiekot izdarīts spiediens no KNAB vadības un no virsprokurora Jāņa Baumaņa, ka šī lieta obligāti esot jāvirza uz apsūdzību, un izmeklētāja apsverot atlūguma rakstīšanu.

Tāpat, pēc Kadžuļa sacītā, apšaubāma konkrētā situācija esot kontekstā ar kādu krimināllietu, kurā tiesnese neizpaužamas ziņas no iekšlietu sistēmām izpaudusi citai personai, kas uzkūdījusi augsto amatpersonu un saņēmusi pieprasītās ziņas.

Tiesa nolēmusi amatpersonai piemērot 2150 eiro sodu apmērā, savukārt paša uzkūdītāja rīcībā nav saskatīti nekādi pārkāpumi, norādīja Kadžulis.

Jau vēstīts, ka Kadžulim celta apsūdzība par krāpšanos Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumā.

Lietā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, dienesta viltojumu un krāpšanas atbalstīšanu apsūdzēta arī bijusī CVK vadītāja Kristīne Bērziņa.

Informācija “Firmas.lv” liecina, ka 2023. gadā “SOAAR” apgrozījums samazinājās vairākkārt un bija 4000 eiro, vienlaikus uzņēmums cieta 289 911 eiro zaudējumus.

“SOAAR” gada pārskati nav iesniegti vairāk nekā divus gadus.

Tāpat uz 7. aprīli “SOAAR” reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu parāds 2308 eiro apmērā.

“SOAAR” reģistrēts 2006. gadā, un tā pamatkapitāls ir 2846 eiro. Uzņēmuma kapitālā pa 50% pieder Kadžulim un Leonardam Survilam.