“Mūsu valstij nepieciešama ievēlēta valdība ar jaunu mandātu, kas koncentrējas vienīgi uz mūsu zemes vajadzībām, ņemot vērā problēmas, ko rada pašreizējais konteksts,” televīzijas uzrunā, kas pamatā bija veltīta Tuvo Austrumu kara izraisītajam enerģijas cenu pieaugumam, norādīja Abela.

Pirmdienas uzrunā viņš apsolīja, ka enerģijas cenas palikšot “stabilas” un ka viņa valdība būšot Maltas tautas “vairogs”.

2022. gada vēlēšanās pārliecinošu uzvaru guva kreisi centriskā Darba partija, un Abelas pilnvaru termiņš beidzas tikai 2027. gada martā.

Abelas sāncensis ir Nacionālistu partijas līderis Alekss Borgs, kas nekavējoties sociālās saziņas vietnēs izplatīja video, kurā paziņoja, ka konservatīvie vēlēšanām esot gatavi.

“Šī nav kampaņa pret kādu. Šī ir kampaņa par mūsu valsti, par ģimenēm, kas vēlas mieru, par jauniešiem, kas vēlas nākotni šeit, par strādniekiem, uzņēmumiem un senioriem, kas pelnījuši ko vairāk,” uzsvēra opozīcijas līderis.

Šīs būs pirmās vēlēšanas, kurās 30 gadus vecais Borgs startēs pēc Nacionālistu partijas vadības pārņemšanas pagājušajā gadā.

2022. gada vēlēšanās Nacionālistu partija, ko novājināja iekšējie konflikti, cieta smagu sakāvi, taču 2024. gadā notikušajās Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās konservatīvajiem klājās jau labāk.

Kamēr Darba partija ieguva 45,3% balsu, Nacionālistu partija izcīnīja 42%.

Kampaņā, domājams, dominēs ekonomiskie jautājumi un vides aizsardzība.

Darba partija pie varas atrodas jau kopš 2013. gada, un vienai partijai līdz šim nav izdevies noturēties pie varas četrus leģislatūras termiņus pēc kārtas.

Abelas priekštecis premjera amatā Džozefs Muskats 2017. gadā bija spiests atkāpties no amata, jo tika vainots savu līdzgaitnieku piesegšanā pēc žurnālistes Dafnes Karuanas Galicijas slepkavības.

Viņa apsūdzēja Muskata administrācijas augsta ranga amatpersonas korupcijā, un sabiedriskā izmeklēšana konstatēja, ka žurnālistes slepkavība notikusi valdības radītās “nesodāmības gaisotnes” dēļ.