Kārlis XVI Gustavs no rīta piedalījās svinīgā dievkalpojumā pils kapelā, pēc tam pieņēma goda sardzi un vēroja iznīcinātāju pārlidojumus virs pils.

Dienas gaitā plānota vēl virkne pasākumu, un vakarā paredzēts grezns bankets, kurā piedalīsies karaļnamu pārstāvji no visas pasaules.

Viesu vidū būs Norvēģijas karalis Haralds V un karaliene Sonja, Norvēģijas kroņprincis Hākons, Spānijas karaliene Sofija, Dānijas karalis Frederiks X, karaliene Mērija, bijusī Dānijas karaliene Margrēte II un princese Benedikte, kā arī Taizemes karalis Vačirālongkorns un karaliene Suthide.

Kārlis XVI Gustavs bija pasaulē jaunākais monarhs, kad 1973. gadā 27 gadu vecumā tika kronēts par karali pēc sava vectēva Gustava VI Ādolfa nāves.

Kopš 1974. gada konstitucionālās reformas karalim liegta iespēja ietekmēt valsts procesus, un karaļa tituls kļuvis tīri reprezentatīvs.

Kārlis XVI Gustavs dzimis 1946. gada 30. aprīlī, un viņš jau deviņu mēnešu vecumā zaudēja savu tēvu princi Gustavu Ādolfu, kas gāja bojā lidmašīnas katastrofā Dānijā.

Neraugoties uz atsevišķiem skandāliem, no kuriem lielākais izcēlās 2010. gadā, kad nāca klajā grāmata, kurā tika apgalvots, ka karalis bieži apmeklējis seksa klubus un viņam bijuši daudzi romāni, Kārlis XVI Gustavs bauda plašu tautas atbalstu.

Institūta “Ipsos” 2024. gadā veiktā aptauja liecināja, ka 66% zviedru vēlas saglabāt monarhiju un tikai 20% vēlas to atcelt.

Tomēr aptauja arī atklāja, ka 42% zviedru uzskata, ka karalim ir pienācis laiks atteikties no troņa un nodot to savai 48 gadus vecajai meitai, kroņprincesei Viktorijai, savukārt 38% aptaujāto uzskata, ka karalim vajadzētu palikt amatā.

Kārlis XVI Gustavs intervijā laikrakstam “Svenska Dagbladet” izteicies, ka neplāno atteikties no troņa un turpinās pildīt karaļa pienākumus tik ilgi, cik būs viņa spēkos.

Viņš veltīja atzinīgus vārdus savai meitai, norādot, ka viņa ir ambicioza.

“Ļoti daudz gatavojusies dažādās jomās, pēdējā laikā kā virsniece dažādos bruņoto spēku atzaros. Tas ir grūti,” viņš piebilda.