Iniciatīvas grupai bija vajadzīgi 178 000 parakstu, lai liktu provincei apsvērt šādu balsojumu.

Jautājums par atdalīšanos varētu tikt iekļauts provinces balsošanas biļetenā jau oktobrī, jo Albertas premjerministre Daniela Smita apliecinājusi, ka virzīs šo jautājumu uz priekšu, ja tiks savākts pietiekams parakstu skaits.

Smita paudusi, ka personīgi neatbalsta ar naftu bagātās provinces izstāšanos no Kanādas.

Balsojums “par” neizraisītu automātisku neatkarības iegūšanu.

Būtu jānotiek sarunām ar federālo valdību, un Monreālas Makgila Universitātes politikas zinātņu profesors Daniels Belāns pauda, ka dažas pamatiedzīvotāju grupas, kas jau izmanto tiesas, lai nepieļautu neatkarības referenduma rīkošanu, izmantos arī citas iespējas, lai apturētu neatkarības pasludināšanu.

Smita pārmet iepriekšējām federālajām liberāļu valdībām, ka tās ir ieviesušas tiesību aktus, kas ierobežo Albertas iespējas iegūt un eksportēt naftu, kas, pēc viņas teiktā, ir izmaksājuši provincei miljardiem dolāru.

Profesors Belāns pauda, ka atdalīšanās piekritēji referendumā, visticamāk, cietīs zaudējumu.

“Pašlaik atbalsts neatkarībai Albertā ir samērā zems. Mazāk nekā 30% un pat daudz zemāks, ja mēs koncentrējamies tikai uz pārliecinātajiem atbalstītājiem. Neatkarības atbalstītāju nometnes izredzes uz uzvaru šajā posmā šķiet nelielas,” norādīja Belāns.