Maklakovs uzsvēra, ka rit jau piektais gads karam Ukrainā un par dronu lomu un apdraudējumu tiek runāts vairākus gadus.

Tāpat šajā laikā aizsardzības resors publiski apgalvojis, ka Latvija ir dronu lielvalsts.

Ņemot vērā šos apstākļus, nepieciešamais rezultāts aizsardzībai pret droniem nav panākts, uzskata Maklakovs.

“Publiski sniegtā informācija liecina, ka ceturtdien Latvijā ielidoja trīs droni. Bet kas būs un kā rīkosimies, ja ielidos desmit droni? Nemaz nerunājot par vairākiem desmitiem vai simts dronu,” retoriski norādīja Maklakovs.

Eksperts arī uzskata, ka trūkst normatīvās bāzes, lai aktīvāk spētu reaģēt uz šādiem incidentiem, tai skaitā atbilstoši izvērst mobilās grupas, kas spētu dronus neitralizēt.

Eksperts arī uzskata, ka, veidojot šīs grupas, tajās varētu iekļaut zemessargus un robežsargus.

Vienlaikus, izveidojot šādas grupas, būtu nepieciešama to apmācība un nodrošināšana ar pretdronu līdzekļiem.

Komentāra nobeigumā, Maklakovs uzsvēra, ka nav zināmas kara Ukrainā beigas un abas karojošās puses arvien plašāk turpina izmantot dronus.

Ņemot vērā šo faktu, ir jārēķinās, ka dronu incidentu skaits Latvijā var pieaugt.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu.

NBS rīcībā ir informācija par vēl vienu nokritušu dronu, taču viņa atrašanās vieta patlaban nav zināma.

Pēc NBS pieprasījuma pulksten 4.09 Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) Ludzas, Balvu un pulksten 4.43 Rēzeknes novadā izsūtīja šūnu apraides paziņojumu.

Ap pulksten 8.30 bruņotie spēki paziņoja par apdraudējuma noslēgšanos.

NBS atgādina – kamēr norisinās Krievijas agresija Ukrainā, ir iespējama tādu gadījumu atkārtošanās, kad Latvijas gaisa telpā ielido vai tai pietuvojas ārvalstu bezpilota lidaparāts.