Tie norāda, ka ES šī gada pirmajos trīs mēnešos importējusi 6,9 miljardus kubikmetru Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pērn.

Šī tendence turpinājusies arī aprīlī, kad ES importētās Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes apjoms gada griezumā pieaudzis par 17%.

Šo kāpumu veicinājušas enerģijas piegāžu problēmas saistībā ar karadarbību Tuvajos Austrumos.

IEEFA norāda, ka Krievija joprojām ir otra lielākā sašķidrinātās dabasgāzes piegādātāja ES, nodrošinot aptuveni 14% no blokā patērētās dabasgāzes.

Krievijas gāzes piegādes pa cauruļvadiem ES ir gandrīz pilnībā pārtrauktas, taču valstis joprojām to saņem ar tankkuģiem.

Institūts vēstī, ka ES valstis vienlaikus aizvien vairāk importē sašķidrināto dabasgāzi no ASV, un šis apjoms laika posmā no 2021. gada līdz 2025. gadam vairāk nekā trīskāršojies.

Pirmajā ceturksnī no ASV importētās sašķidrinātās dabasgāzes apjoms pieauga par 27%.

“ASV 2026. gadā kļūs par ES lielāko dabasgāzes piegādātāju, un līdz 2028. gadam tās piegādātā dabasgāze varētu veidot 80% no ES sašķidrinātās dabasgāzes importa,” norādīja institūts, piebilstot, ka ASV gāze pircējiem Eiropā ir visdārgākā.

Kā ziņots, ES dalībvalstis janvārī galīgi apstiprināja Krievijas gāzes importa aizliegumu no 2027. gada beigām.