“Uz ieguldīto darbu Klimata un enerģētikas ministrijā (KEM) atskatos ar gandarījumu, jo ir paveikts ļoti daudz gan enerģētikas, gan vides jomās,” aģentūrai LETA pauda Melnis.

Viņš kā vienu no ministra laikā paveiktajiem darbiem minēja pieslēgšanos Eiropas elektroenerģijas tīklam un atslēgšanos no BRELL tīkla, uzsverot, ka tas bija viens no lielajiem starpvalstu infrastruktūras projektiem, kas tika īstenots agrāk par plānoto termiņu, iekļaujoties plānotajās izmaksās un nodrošinot turpmākajos gados elektroenerģijas pārvades sistēmas pakalpojuma tarifa stabilitāti.

Melnis minēja, ka ar metodisku darbu, meklējot sabiedrotos citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, ir panākts, ka arī pēc 2030. gada malka un biomasa ir iekļautas Eiropas atjaunīgo energoresursu sarakstā un to lietošana nebūs saistīta ar papildu izmaksām.

Viņš uzsvēra, ka tas ir īpaši nozīmīgi, jo vairāk nekā 60% no Latvijā izmantotā kurināmā ir zaļā biomasa – malka, šķelda un granulas.

Tāpat viņš norādīja, ka būtisks ir arī Baltijai un Polijai piesaistītais Eiropas finansējums 112,6 miljonu apmērā, kritiskās elektroapgādes infrastruktūras drošības stiprināšanai, turklāt daļa no tā pretdronu risinājumiem un kiberdrošībai.

“Savukārt pārdomātās atbalsta programmas energoefektīviem risinājumiem un vides saudzēšanai, īpaši daudzbērnu ģimenēm, energokopienām un juridiskām personām, dos pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz valsts attīstību,” pauda Melnis.

Viņš skaidroja, ka svarīga ir aizsargātiem lietotājiem būtiski atvieglota elektroenerģijas pieslēguma izveide un nodrošināta atbalstīta azbesta programma, sniedzot iespēju trūcīgām un maznodrošinātām personām, kā arī Goda ģimenēm pieteikties uz bezmaksas atbalstu azbestu saturošā šīfera krājumu savākšanai, transportēšanai un apglabāšanai poligonos.

“Ja man tiks piedāvāta iespēja, labprāt turpināšu darbu, jo priekšā ir daudz darba, arī mūsu pašu energoresursu ražošanas attīstīšanā,” norādīja Melnis.

Kā piemēru vēl paveicamajam viņš minēja tikko sāktās biometāna ražošanas atbalsta programmas, notekūdeņu problēmas atbalsta programmu, kuras mērķis ir mazināt plūdu riskus, tostarp tīrot notekgrāvjus un meliorācijas sistēmas, kā arī kodolenerģijas ražošanas izvērtēšanu Latvijā, vienlaikus veicot pārrunas ar Igauniju un Lietuvu par iespējamu sadarbību, būvējot vienu kodolenerģijas staciju visām trim Baltijas valstīm.

Melnis pauda, ka daudz darba ir arī saistībā ar Sociālā klimata fonda plāna projektu, kas paredz novirzīt vairāk nekā 600 miljonu eiro, no kuriem 465 miljoni eiro ir no ES fondiem, nabadzības un transporta nabadzības riskam pakļautiem iedzīvotājiem, tostarp ģimenēm, lai īstenotu dažāda mēroga energoefektivitātes pasākumus ēkās un dzīvokļos un nodrošinātu transporta pieejamību.

LETA jau vēstīja, ka Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) ceturtdien paziņoja par atkāpšanos no valdības vadītājas amata.

Šāds lēmums pieņemts pēc nesaskaņām ar koalīcijā ietilpstošajiem “Progresīvajiem”, kuri trešdien, 13. maijā, aicināja Valsts prezidentu sākt konsultācijas par jaunas valdības izveidi.

“Progresīvie” paziņoja, ka valdība faktiski zaudējusi rīcībspēju, un šādā situācijā pastāv divas iespējas – Ministru prezidentes demisija vai balsojums Saeimā par valdības turpmāko uzticību.