“Puses atbalsta jebkurus centienus, kas veicina ilgtermiņa un ilgtspējīga miera nodibināšanu,” teikts vienā no abiem samita galadokumentiem.

Paziņojumā norādīts, ka risinājums panākams sarunu un dialoga ceļā.

Tajā pašā laikā dokuments nesatur Ķīnas aicinājumu Krievijai izbeigt tās uzsākto karu. Tā vietā iekļauta Maskavas atzinība Pekinai par tās “objektīvo un bezaizspriedumaino nostāju” Ukrainas kara jautājumā.

Paziņojumā iekļauta arī Krievijas bieži piesauktā prasība novērst “Ukrainas krīzes pamatcēloni”.

Putins un Sji arī vienojās par ciešāku militāro sadarbību, paplašinot kopīgos manevrus, kā arī gaisa un jūras patrulēšanu.

Dokumentā pausta apņēmība kopīgi reaģēt uz “dažādām problēmām un draudiem”.

Krievija izteikusi arī atbalstu Ķīnas nostājai, ka Taivāna ir tās teritorijas sastāvdaļa.

Krievija un Ķīna aicinājušas Tuvo Austrumu konfliktu risināt sarunu ceļā, kā arī nosodījušas ASV un Izraēlas uzbrukumu Irānai.

“ASV un Izraēlas militārie triecieni Irānai pārkāpj starptautiskās tiesības un starptautisko attiecību pamatnormas, nopietni apdraudot Tuvo Austrumu stabilitāti,” teikts kopīgajā paziņojumā.

Atsevišķā paziņojumā Putins un Sji nosodījuši “džungļu likumus” starptautiskajā politikā.

“Puses norāda, ka nodevīgi militārie triecieni citām valstīm, (..) suverēnu valstu pārstāvju un līderu nogalināšana (..) un nekaunīga nacionālo līderu nolaupīšana nolūkā sarīkot viltus prāvas nopietni pārkāpj Apvienoto Nāciju hartas un starptautisko tiesību mērķus un principus,” paziņojuši abi totalitāro režīmu līderi.

Krievija un Ķīna paudušas arī apņēmību kopīgi veidot tā dēvēto daudzpolāro pasauli.