Pļavā pie kafejnīcas “Dzintariņš” pulcējās kā dažādu gardumu, tā lietu tirgotāji.

Ugunskristības šoreiz piedzīvoja Gatis Jaunzemis no Virgas puses. Viņš pastāsta, ka kaut kur tirgoties atbraucis pirmo reizi.

“Vēl jau esam maziņi, bet, ja patiks, tad noteikti šo turpināsim. Galvenais jau ir tā gribēšana, tad vēl tikai laiks tam jāatrod.

Vakaros, lai nav jāspaida telefons, labāk kaut ko lietderīgu padarīt.”

Viņš uz galda izlicis dažādus rokām darinātus priekšmetus – svečturus, epoksīdu atslēgu piekariņus, bet lielāko uzmanību izpelnās pulksteņi. Tie izgatavoti no automašīnu sajūgiem.

Ikdienā Gatis strādā ar automašīnām, tāpēc tikt pie nodilušiem vai labākā stāvoklī esošiem, bet nevienam nevajadzīgiem sajūgiem nav grūti.

Ideju par to pārvēršanu lietderīgākā lietā viņš redzējis sociālajos medijos.

Tālāk pie galdiem pulcējās zīmētāji, gleznotāji un rakstītāji. Cilvēki varēja apgleznot auduma maisiņus un piedalīties četrrindu sacerēšanas konkursā, kas aizstāja iecerētās laimīšu lasīšanas sacensības.

“Ceriņi ir tāds kā Bernātu simbols, jo to, kurā ciemā vēl tik daudz ceriņu zied, izņemot Dobeli, ir grūti pateikt.

Biedrībai “Mēs Bernātiem” ideja jau bija visu laiku, bet iepriekš nesanāca realizēt. Tad nu šogad ar pašvaldības atbalstu šie svētki beidzot tapa. Bet jāteic, ka šie ir ļoti grūti organizējami svētki. Nekad nevar zināt, kad ceriņi ziedēs. Līdz ar to datumu ir grūti izvēlēties. Bet šoreiz atlikt vairs nevarējām. Izdomājām – modināsim! Līdz galam jau vēl diemžēl nezied, bet cerams, ka pamodināsim!” stāsta biedrības pārstāve Lelde Vīksna.

Viņa zina teikt, ka bernātniekiem un citiem, kam vieta kļuvusi par iecienītu atpūtas galamērķi, svētki ir ļoti iemīļoti. Bet par to, vai tagad tie kļūs par tradīciju, grūti spriest.

“Kā biedri lems, tā būs!”

viņa pasmaida.

Šoreiz ar dziesmām pamodināt daiļi ziedošos krūmus uz Bernātiem bija uzaicināti Bārtas etnogrāfiskais ansamblis un apvienība “Pirmā reize” ar Edgaru Pujātu un Inesi Bergmani.

Paklausīties koncertu bija atbraukusi arī Velta no Liepājas.

“Ceriņi ir paši skaistākie! Varu pastāstīt, ka kādreiz mani aizcēla no Liepājas uz Nīcas veikalu – uz brīdi, lai savestu komandu kārtībā. Es tik šausmīgi pārdzīvoju! Man bija jāstāv, jāgaida mikroautobuss, citus rītus nepienāca, kreņķējos.

Bet tieši tad sāka ziedēt ceriņi. Es braucu viņiem cauri, un man dvēsele tā priecājās! Tas man bija tāds mierinājums,”

viņa pasmaida piebilstot, ka beigās Nīcā nostrādājusi piecus gadus.

Kundze gan neslēpj, ka savulaik bijusi no tiem cilvēkiem, kas kādu krūmu aplauž, lai krāšņumu pārnestu arī mājās. “Bet tagad baidos, jo, redziet, var sodu dabūt. Žēl,” viņa nopūšas.

Mazāka iespēja sodu dabūt tad, ja nolauzts vien kāds nieka ziediņš. Tā izdarījusi arī Elīza, kurai Bernātos lauku mājas.

Jaunā sieviete ceriņus piespraudusi pie savas sunītes Zuzes kaklasiksniņas, jo uz svētkiem jau nav slikti arī tematiski sapucēties.

“Man šķiet, ka tas ir ļoti vērtīgi, ka Bernātos vispār kaut kas notiek, atnākuši arī daudz cilvēku.

Prieks, ka Bernāti mostas, vietējā kopiena ir aktīva un vieta neizmirst,”

Elīza pastāsta, ka pasākumus šeit garām laiž reti.

Pašai gandarījums arī par to, ka līdzi vienmēr var paņemt savu četrkājaino draugu.

Jāatzīst, ka suņu šajā pasākumā netrūka – tie ar saspicētām ausīm uzmanīgi vēroja kā apkārtējos, tā zirgus, kas cilvēkus izvizināja pa pļavu.