Miera padomes sanāksmē Vašingtonā februārī Tramps paziņoja, ka vairākas organizācijas dalībvalstis – Apvienotie Arābu Emirāti, Azerbaidžāna, Bahreina, Kazahstāna, Katara, Kuveita, Maroka, Saūda Arābija un Uzbekistāna – ir apsolījušas Gazas joslai piešķirt septiņus miljardus dolāru.

ASV šai summai pievienos vēl 10 miljardus dolāru, bet ANO – divus miljardus dolāru.

Šo naudu cita starpā bija paredzēts izmantot, lai finansētu Miera padomes pārraudzīto Gazas pārvaldes nacionālo komiteju (NCAG), kurai pēc teroristu grupējuma “Hamās” atbruņošanas bija plānots nodot reģiona kontroli.

Kopš padomes izveides tās fonds, ko pārvalda Pasaules Banka un atbalsta ANO, nav saņēmis naudu no donoriem, pastāstīja avots.

Avots sacīja, ka nauda nav ieskaitīta, jo fonds ir paredzēts atjaunošanas un attīstības posmam, kas vēl nav sasniegts.

Miera padome paziņoja, ka Pasaules Bankas administrētais fonds ir “tikai viens no daudziem finansēšanas mehānismiem, ko līdz šim donoru kopiena nav izmantojusi”.

Aprīlī publicētajā Eiropas Savienības (ES) un ANO novērtējumā lēsts, ka nākamajā desmitgadē kara izpostītās Gazas joslas atjaunošanai būs nepieciešami vairāk nekā 71 miljards ASV dolāru.

Janvārī Vašingtona paziņoja, ka tā virzās uz miera plāna otro fāzi, kurā paredzēts atbruņot teroristu grupējumu “Hamās”, kura bezprecedenta uzbrukums Izraēlai 2023. gada 7. oktobrī izraisīja masveida ofensīvu Gazas joslā.

Pamiera pirmajā posmā tika atbrīvoti pēdējie 2023. gada oktobrī sagūstītie ķīlnieki apmaiņā pret Izraēlas aizturētajiem palestīniešiem.

Pāreja uz otro fāzi, kas paredz “Hamās” atbruņošanos un pakāpenisku Izraēlas armijas, kas joprojām kontrolē vairāk nekā 50% Gazas joslas, izvešanu, jau vairākas nedēļas ir apstājusies.