Finanšu ministrijā (FM) skaidro, ka likumprojekta mērķis ir noteikt aizliegumu Latvijā saņemt, uzglabāt, izmantot un pārvietot iekārtas, par kurām nav paziņots vai kuras nav reģistrētas tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtu reģistrā, paredzēt atbildību par aizlieguma neievērošanu, paredzēt pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības iekārtu reģistram, nosacījumus un kārtību kādā iekārtu reģistrā reģistrē iekārtas un paziņo par iekārtu pārvietošanu, kā arī noteikt iestādi, kas izveido un uztur reģistru.

Pašlaik atbilstoši likumam Par akcīzes nodokli akcīzes preču ražošana, apstrāde, pārstrāde un fasēšana ir atļauta tikai akcīzes preču noliktavā.

Lai saņemtu speciālo atļauju jeb licenci apstiprināta noliktavas turētāja darbībai – tabakas izstrādājumu ražošana, apstrāde, pārstrāde vai fasēšana, komersantam jāsniedz informācija par tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtu tehnisko dokumentāciju, piemēram, pase, kā arī informācija par iekārtas maksimālo ražošanas apmēru.

Tātad legālus tabakas izstrādājumus un augu smēķēšanas produktus ir atļauts ražot tikai licencētās vietās, līdz ar to tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu legālajā ražošanā iesaistītās iekārtas ir identificējamas un monitorējamas, skaidro FM.

Savukārt par pārējām iekārtām netiek veikta uzskaite, līdz ar to nav zināms, cik Latvijā ir šādu iekārtu, kā arī nav zināms, kādiem mērķiem šādas iekārtas tiek turētas.

FM informē, ka pēdējo piecu gadu laikā Latvijā ir atklātas vairāk nekā desmit nelegālas tabakas izstrādājumu ražotnes no kurām ir izņemtas tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas, tostarp iekārtas tabakas smalcināšanai, žāvēšanai, pakošanai.

Attiecīgi, ja tiek konstatēts noziedzīgs nodarījums, tabakas izstrādājumu ražošanas iekārta tiek izņemta un tālākā iespējamā rīcība ar iekārtu ir tās realizācija vai iznīcināšana.

Vienlaikus FM vērš uzmanību, ka praksē konstatēti arī gadījumi, kad tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki, veicot amata pienākumus, konstatē tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas, kas atrodas, piemēram, noliktavās – teritorijās, kur notiek saimnieciskā darbība vai pārvadājumos Latvijas teritorijā.

Gadījumos, kad tiek uzrādīti atbilstoši noformēti pavaddokumenti, pārvadātās tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas netiek aizturētas. Tāpat ir konstatētas vietas, kur notiek iekārtu restaurācija/remonts. Uz šādām vietām tiek vestas vidēji viena-divas iekārtas mēnesī.

Ņemot vērā minēto, FM ir skaidrs, ka Latvijā vietās, kurām nav izsniegta speciāla atļauja (licence) tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanai, atrodas tabakas izstrādājumu ražošanas iekārtas.

Ņemot vērā, ka tāpat vien šādas iekārtas parasti neuzglabā, pastāv liela varbūtība, ka šīs iekārtas var tikt izmantotas nelegālu tabakas izstrādājumu ražošanai, tādējādi radot kaitējumu valsts budžetam, nesamaksāto nodokļu veidā.

Par to, ka Latvijā pastāv nelegālu tabakas izstrādājumu aprite, tostarp Latvijā nelegāli saražotu tabakas izstrādājumu aprite, liecina tas, ka pēdējo piecu gadu laikā tiesībaizsardzības iestādes – Valsts policija, Valsts robežsardze un Valsts ieņēmumu dienests – ir izņēmušas kopumā 421,24 miljonus cigarešu, kur valstij nodarītais kaitējums mērāms 71,73 miljonu eiro apmērā, 334 100 kilogramus tabakas, kur valstij nodarītais kaitējums mērāms 25,46 miljonu eiro apmērā, kā arī citus tabakas izstrādājumus mazākos apmēros.

FM skaidro, ka grozījumi nepieciešami, lai tiktu noteikts tiesiskais regulējums par tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtu apriti.

Līdz šim normatīvi nenosaka nekādus ierobežojumus vai īpašas prasības iekārtu apritē, līdz ar to, šāda neregulēta iekārtu aprite rada būtiskus riskus iekārtas izmantot nelegālu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanai.

Lai novērstu nelegālu iekārtu apriti, nepieciešams noteikt, ka pirms iekārtas ievešanas Latvijā, kā arī pārvietojot caur Latvijas teritoriju, pārvadātājam ir jāpaziņo iekārtu reģistrā par iekārtas ievešanu Latvijā un, ka visām ražošanas iekārtām, kas atrodas, kuras saņem vai kuras ir izgatavotas Latvijā, ir jābūt reģistrētām iekārtu reģistrā.

Iekārtu reģistrā jāveic iekārtas pirmreizējā reģistrācija, ja iekārta atrodas Latvijā, iekārtu saņem Latvijā vai iekārta ir izgatavota Latvijā. Iekārtas izmaiņu reģistrācija jāveic, ja mainās iekārtu identificējošā informācija, piemēram, iekārtu reģistrā reģistrētai iekārtai tiek pievienota kāda patstāvīga iekārtas daļa, ja mainās informācija par iekārtas faktisko atrašanās vietu, piemēram, iekārtas faktiskais vadītājs plāno pārvietot iekārtu uz citu adresi, un, ja mainās iekārtas faktiskais valdītājs ar vai bez iekārtas faktiskās atrašanās vietas maiņu.

Tāpat iekārtu reģistrā jāparedz iespēju izslēgt iekārtu no iekārtu reģistra, ja iekārta tiek izvesta no Latvijas, iznīcināta vai ir cits pamatots iemesls, kāpēc iekārta ir jāizslēdz no iekārtu reģistra, piemēram, iekārta ir neatgriezeniski iznīcināta ugunsgrēkā vai nozagta un šis fakts ir pamatots ar attiecīgo kompetento institūciju atzinumu.

Grozījumi likumprojektā paredz, ka iekārtu reģistrā iekārtu pirmreizējās reģistrēšanas, izmaiņu reģistrēšanas un iekārtu izslēgšanu no reģistra pienākums ir iekārtas faktiskajam valdītājam – fiziskai vai juridiskai personai, kas ir iekārtas īpašnieks vai turētājs.

Reģistrēšanas pienākums faktiskajam valdītājam, nevis īpašniekam, ir noteikts tāpēc, ka ne vienmēr ir iespējams noteikt iekārtas īpašnieku, īpaši gadījumos, kad kāds no likumprojektā paredzētajiem pienākumiem, par ko ir paredzēta atbildība, nav veikts, jo šādām iekārtām parasti nav dokumentu, kas apliecinātu to piederību.

Ja iekārta nav reģistrēta, nekur neeksistē ieraksts, kas norādītu, kam iekārta pieder, kur tā atrodas un kurš par to atbildīgs.

Tāpat, ja iekārta ir paštaisīta, pārveidota, ar noņemtiem sērijas numuriem vai noslīpētiem marķējumiem, nav iespējams atpazīt tās ražotāju, kā arī izsekot dokumentiem, kas parasti ļautu noskaidrot īpašnieku, skaidro FM.

Faktiskais valdītājs ir fiziska vai juridiska persona, pie kā fiziski atrodas iekārta. Tieši faktiskais valdītājs ir persona, kas faktiski izmanto un kontrolē attiecīgo iekārtu un tādējādi var tieši ietekmēt tās atbilstību normatīvo aktu prasībām, to reģistrējot iekārtu reģistrā.

Attiecīgi, ja tiek konstatēta nereģistrēta ražošanas iekārta, nav nepieciešams noskaidrot vai identificēt īpašnieku, ja vien īpašnieks nepiesakās pats un nepierāda īpašumtiesības uz iekārtu.

Savukārt faktisko valdītāju ir iespējams identificēt krietni vieglāk, tādējādi nodrošinot efektīvāku tiesību normu piemērošanu un atbildības iestāšanos, norāda FM.

Ja likumā noteikto ražošanas iekārtas reģistrēšanas pienākumu attiecinās tikai uz iekārtas īpašnieku, pārsvarā gadījumu īpašnieku noskaidrot nebūs iespējams un likumā noteiktais regulējums nedarbosies, atzīst FM.

Tāpat likumā nepieciešams noteikt aizliegumu saņemt, uzglabāt, izmantot un pārvietot ražošanas iekārtas, par kuru pārvietošanu nav paziņots un kuras nav reģistrētas ražošanas iekārtu reģistrā.

Likumprojektā minētā paziņošana par pārvietošanu un iekārtas reģistrēšanas pienākums ir attiecināms arī uz iekārtu patstāvīgām daļām, ar to saprotot jebkuru iekārtas daļu, kas patstāvīgi var veikt kādu no tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas posmiem, piemēram, žāvēšanu, smalcināšanu vai fasēšanu.

Tāpat paziņošanas par pārvietošanu un iekārtas reģistrēšanas pienākums ir attiecināms uz iekārtām, ko pārvieto vai uzglabā izjauktā veidā, kā arī uz iekārtām, kas nav darba kārtībā, piemēram, ir salūzušas.

Likumprojekts paredz pilnvarojumu Ministru kabinetam noteikt prasības iekārtu reģistram, nosacījumus un kārtību, kādā pārvadātājs iekārtu reģistrā paziņo par iekārtām, kuras ieved Latvijā vai kuras pārvieto caur Latvijas teritoriju un nosacījumus un kārtību, kādā iekārtas reģistrē iekārtu reģistrā.

Likumprojekts paredz pārejas noteikumos noteikt, ka Ministru kabineta noteikumi par iekārtu reģistrēšanu iekārtu reģistrā jāizstrādā līdz 2026. gada 31. decembrim.

Lai neradītu nevajadzīgu slogu un iekārtu reģistrā nebūtu jāreģistrē arī tādas iekārtas, kuras lieto, lai izgatavotu tabakas izstrādājumus vai augu smēķēšanas produktus pašpatēriņam, likumprojektā paredzēts izņēmums, ka par tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iekārtām šī likuma izpratnē nav uzskatāmas iekārtas, ar kurām tabakas izstrādājumus un augu smēķēšanas produktus fiziska persona izgatavo manuāli pašpatēriņam.

Izgatavojot tabakas izstrādājumus pašpatēriņam, nedrīkstēs izmantotas iekārtas, kuras ir iespējams izmantot rūpnieciskajai ražošanai, piemēram, uz tām ir ražotāja norāde “Profesionālas rūpnieciskās tabakas ražošanas iekārtas” vai ir pazīmes, kas norāda uz to, ka iekārta paredzēta rūpnieciskai ražošanai.

Likumprojektā paredzēts, ka iekārtu reģistrā nav jāreģistrē arī tādas iekārtas, kuras nav bijušas reģistrētas iekārtu reģistrā, bet kuras ir nonākušas publiskas personas rīcībā, piemēram, kā lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā, izņemtā manta administratīvo pārkāpumu lietā vai valstij piekritīgā manta.

Savukārt, ja iekārtu reģistrā reģistrēta iekārta ir nonākusi publiskas personas rīcībā, piemēram, kļuvusi par lietisko pierādījumu vai arestēto mantu kriminālprocesā, izņemto mantu administratīvā pārkāpuma lietā vai valstij piekritīgo mantu, tad likumprojektā ir paredzēts, ka publiska persona par to paziņo reģistra turētājam, kā arī paziņo par iekārtas atgriešanu reģistrā reģistrētam valdītājam vai iznīcināšanu, ja tāda notiek, jo iekārtu reģistrā ir jābūt aktuālajai informācijai par iekārtas atrašanās vietu, lai iekārtu reģistra lietotājiem būtu pieejama informācija par to, ka iekārta faktiski neatrodas vietā, kur tā ir reģistrēta.

Ar likumprojektu ir paredzēts, ka konfiscētās iekārtas iznīcina.

Ja tiek iznīcināta iekārta, kas ir bijusi reģistrēta iekārtu reģistrā, bet ir nonākusi publiskas personas rīcībā, piemēram, bijusi aizturēta kā lietiskais pierādījums vai arestētā manta kriminālprocesā, publiska persona par to paziņo reģistra turētājam, lai reģistra turētājs izslēdz šo iekārtu no iekārtu reģistra, tādējādi iekārtu reģistrā būs aktuāla informācija par iekārtu.

Pretējā gadījumā iekārtu reģistrā atradīsies informācija par iekārtām, kuru faktiski vairs nav, jo tās ir iznīcinātas.

Ja par reģistrā reģistrētu iekārtu, kas ir nonākusi publiskas personas rīcībā, piemēram, kļuvusi par lietisko pierādījumu vai arestēto mantu kriminālprocesā, izņemto mantu administratīvā pārkāpuma lietā vai valstij piekritīgo mantu, publiska persona nepaziņo reģistra turētājam, reģistrā reģistrētā informācija par konkrēto iekārtu neatbilst patiesajai situācijai.

Savukārt iekārtu reģistrā nereģistrētu iekārtu, kas nonākusi publiskas personas rīcībā, piemēram, kļuvusi par lietisko pierādījumu vai arestēto mantu kriminālprocesā, izņemto mantu administratīvā pārkāpuma lietā vai valstij piekritīgo mantu, atbildīgajai iestādei nav jāreģistrē iekārtu reģistrā, jo tā atrodas administratīvā vai kriminālprocesa virzītāja uzraudzībā.

Iekārtu reģistrs uzskatāms par instrumentu, lai maksimāli mazinātu nelegālu ražošanas iekārtu aprites iespējas, kas attiecīgi arī mazinātu nelegālu tabakas izstrādājumu un augu smēķēšanas produktu ražošanas iespējas un tādējādi mazinātu nelegāli ražotas tabakas apriti kopumā, norāda FM.

Tāpat likumprojekts paredz administratīvo atbildību par iekārtu, kas nav reģistrētas iekārtu reģistrā vai par kuru nav paziņots iekārtu reģistrā, saņemšanu, uzglabāšanu, izmantošanu un pārvietošanu.